empty with you...

es ilgojos pēc daudziem, visvairāk pēc tiem, kas pašlaik neatrodas Latvijā un kuri no manis saņems siltus apsveikumus tikai caur internetu.
ak.
mīļais, jaukais Reini. ja tu zinātu, cik ļoti viss šeit ir garlaicīgs bez tevis. pietrūkst mūsu kopīgās Haribōlācīšu ēšanas pie UP IN SMOKE, mūsu kopējo sarunu par dzīvi un tās jēgu. visu interesanto notikumu apspriešana. man pietrūkst tas, ka vairs tik bieži nesazināmies...protams, es nemaz necenšos apšaubīt to, ka tu strādā un tev nav daudz laika, bet vienkārši man tevis tik dikti pietrūkst, ka es pat nezinu kur lai liekos.
bet lai nu kā, gaidu pavasari, lai ātrāk atkal varam tikties un atsākt mūsu vecos ieradumus.

man pietrūkst mana Andiņa Emīliņa šeit. cik žēl, ka vairs nav neviena pie kura ar čībiņām kājās varētu šādā aukstā ziemas dienā aizčāpot un pasēdēt un padzert tēju. paklausīties mūsu mīļo Džefriju un apspriest visus jaunumus GossipĀ. ak, kā man tevis šeit pietrūkst. par laimi tikai pusotrs gads un es BEIDZOT pilntiesīgi varēšu tevi apciemot, tik ceru, ka līdz tam nepaspēsi mani aizmirst. miss u. ;//

pietrūkst arī visu manu mīļo, kuri nav rīdzinieki. pietrūkst manas Murmurmules, Alexas, mana Bubuļpekša.. pietrūkst daudzu.daudzu.
lai arī brīvlaiks ir garš, jums varbūt ne tik garš, es tomēr nevarēšu apciemot jūs visus. tāpēc arī šoziem nāksies aprobežoties ar jaukām un mīļām vēstulītēm.
Murmurmule - ceru, ka gaidi manu vēstuli un apsveikumu. (hug)
Bubulī - ceru, ka atlecināsi man kādas pāris dienas un uzņemsi pie sevis Jūrmalā. ;* Buž.Buž.

silti un mīļi jūs jau sāku sveikt Ziemīšos un novēlu jums patīkami aizvadīt brīvlaika sniegotās dienas. ;***

p.s. ilgojos pēc vēl dažiem īpašajiem cilvēkiem - manām Baibām, manas Renātes, savām jaukajām kursa biedrenēm ( it īpaši pēc manas Dārtiņas ), ilgojos pēc skolas biedriem. ak.

p.s.s. tiekamies jau janvāri mani RDMVieši. (love)

listening to: the used - empty with you

30 минут

nedomā, ka neilgojos pēc tevis.
nedomā, ka man ir vienalga.
tā nav!

tas viss būs uz ilgu laiku, pietiekoši ilgu. un arī tad kad atgriezīsies, šī sajūta nebūs pazudusi.

vienkārši dažbrīd gribas dauzīt galvu pret galdu vai arī skaļi kliegt, bet tikai tad saprotu, ka vaina jau ir manī. tāpēc 101. reizi izvēlos mainīties, varbūt tas savā ziņā palīdzēs man nostāties uz pareizā ceļa un saprast kas man ir patiesi vajadzīgs un nepieciešams.
varbūt pat ir labāk, ka tas viss notika laicīgi, nevis pēdējā mirklī pirms tavas aizbraukšanas, es vismaz zinu, ka neesmu tev vienaldzīga, tomēr būtu labāk, ja tā būtu.

viss ir tik sarežģīts, sarežģīts, bet tieši tāpēc es izvēlos vidusceļu. un visa centru - sevi pašu. negribu ne strīdus, ne uzspīlētu rīcību, tāpēc ļaušu visam ritēt savu gaitu. :)
pašā sākumā savedīšu kārtībā savas domas, emocijas un domāšanu.
tad jau tu būsi prom un man atliks pietiekoši daudz laika, lai neko nedarītu.
būšu aizņemta ar sevis pilnveidošanu, kas šājā gadījumā, pat būtu vislabāk.
tieši tā!!


"Deviņpadsmit minūtēs var apturēt pasauli, un deviņpadsmit minūtēs var no tās aiziet." - Džodija Pikulta "Deviņpadsmit minūtes"

listening to: smile empty soul - i want my life

you`re beautiful.

kad es tevi pirmo reizi ieraudzīju, es zināju, ka tā nebūs vienīgā reize, kad mēs tiksimies.
kad es tevi satiku otro reizi, es sapratu, ka tas ir liktenis.
ar katru nākamo reizi, kad manas acis aplūko tevi, es jūtu, ka tu dāvā man savu klātbūtni, šos mirkļus es atceros arī tagad. atceros tavu pārspīlēto skatienu ar kādu mani uzlūko, atminos ik mirkli, kad pieglaužos tev cieši, cieši klāt, kad ievelku tavu smaržu, un tad cenšos neelpot, lai pēc iespējas ilgāk to noturētu sevī. šīm sajūtām nelīdzinās nekas. tomēr dažbrīd man sāp, jo apzinos, ka nekas nav mūžīgs, ka vienmēr nebūsi man līdzās.
dzīve nav pasaka ar laimīgām beigām, dzīve ir sarežģīta un mokoša, tā ir kā milzīgs okeāns ar mazām salām, tajā mēs esam iemesti un tajā mums ir jāpeld, līdz mūsu spēki izsīks pavisam. salas šajā gadījumā ir cilvēki, kurus mēs satiekam, taču bieži šajās salās ir arī grimstošās smiltis, kas liecina, ka neviens cilvēks mūžīgi nevar mums būt līdzās. visa vara pieder okeānam.
es gribētu būt vējš. vējš, kuram ir vara pār okeānu. vējš, kurš jebkurā laikā var sacelties.

listening to: eyes set to kill - beauty through broken glass

running from lions

tik savādi, ka neesmu neko ilgi rakstījusi.
viss kopš pēdējā brīža ir tikai palicis sarežģītāks, smagāks.
tomēr ir daži uzlabojumi, jauninājumi.
***
tātad, man vairs negribas atsākt neko ar K...šoreiz tiešām esmu tam visam pielikusi treknu punktu. laigan mana sirds grib likt tikai komatu, tomēr vienreiz ir jābeidz šī nožēlojamā spēle ar jūtām, kuras patiesībā ir tikai izdomātas.
***
šodien mani pārliecināja par to, cik patiesībā dzīve ir vienkārša, tikai es pati visu laiku cenšos to sarežģīt.
viss ko vien es daru ir attiecināms uz mani pašu, jo patiesībā tieši tās spilgtās un skaļās, skandalōzās persōnas jūtas dziļi iekšā ir tās pašas vājākās, lai arī kā negribētos to atzīt, tā nu tas ir...visu laiku esmu paļāvusies tikai uz citiem, domājusi, ka es jau esmu tā gudrākā un neviens nespēlēs pēc tāda plāna kā es. tomēr šodien uzgāju cilvēku, kurš ir tādā pašā situācijā kā es.
***
lai arī cik paradoksāli tas nešķistu, es jūtos tik savādi, pirmo reizi, jo esmu atradusi sev tik līdzvērtīgu cilvēku, kurš man patiesi sāk arī kaut ko nozīmēt. un šoreiz tās nav rōzā brilles vai kas tāds, jo viss notiek lēnām un es ceru, ka tā arī turpināsies, bez jebkādas saspīlētas un saasinātas uzvedības, kā tas ir noticis līdzšim.
***
un starpcitu, es mīlu rudeni, vēl vairāk kā jebkad, mīlu šo sajūtu, kad sals sāk kost degunā un vaigos. kad tie pamazām paliek sārti. ir tik jauki apzināties, ka tuvojas ziema, un jaunajā gadā atkal sāksies kaut kas jauns, jauna gada sākums. viss būs tieši tā kā tam vajag būt. jaunais gads atvērs durvis jaunām emocijām, jaunam sākumam un.
***
es gribu tikai tev.tevi un nevienu citu. [punktiņš]

bildes no manas rudens fotosesijas.



***
listening to: all time low - running from lions

p.s. viss ir tik neiedomājams, tik savā ziņā labs. prieciņš. (sun)

he`s my everything.

jau gandrīz divas nedēļas
tas ir tik maz, bet tomēr tik daudz
mēs tiekamies gandrīz vai katru dienu un esmu laimīga
man beidzot ir kāds, kuram varu būt līdzās
kāds, kuru es esmu tik ilgi gaidījusi un nu beidzot mēs abi esam atraduši viens otru

***

šodien pēc idejas man vajadzēja tikt pie mana trešā tatuvējuma, bet laiku dēļ un dažu čakaru dēļ pie tā tikšu piektdien vai sestdien
tomēr esmu priecīgi satraukta. viņš būs ^.

***

rīt braucu uz Carnikavu
pavadīšu laiku ar sava cukuriņa bijušajiem klasesbiedriem
nedaudz atpūtīšos no ierastās ikdienas un būšu brīva
brīva.brīva. jā

***

jau labu laiku neesmu neko rakstījusi/taču šoreiz tas ir uz labu
mans aizņemtais grafiks nozīmē, ka esmu laimīga.laimīga
jā.
pozitīvais



listening to: aviation - you were my everything
***
And I do miss you
I just thought we were meant to be
I guess now, we'll never know
The only thing I want is for you to be happy
Whether it be with me, or without me
I just want you to be happy

nežēlīgi

zeme griežas zem kājām.
man grūti nostāties uz savām kājām
vairs nezinu ko vēlos, ko vēlējos.
diezgan sarežģīta situācija/
doma atstāt to visu aiz muguras un dzīvot tā itkā nekas nebūtu bijis.
tomēr/kaut kas neļauj.
nepamet doma, ka tas nebūs pareizi.
man šoreiz ir tiešām ļoti bail.

...
bija jauki sagaidīt viņu lidostā.
atkal apskaut un piekļauties.
tomēr, viņš nav mainījies, lai arī ko būtu sacījis.


meli.meli.meli.
izmisums un neziņa kā dzīvot tālāk.

bet viss būs labi.būšu stipra un atrisināšu visu, viss būs tā kā tam vajag būt. ^^



mēs bijām, bet vai būsim?

listening to: grafomāns - traips sirdij

country-life

vakar atbraucu no laukiem
svinēju savas vecmāmiņas un vectētiņa jubilejas

reti kurais mani vēl atcerējās un pazina. haha

tāds prieks un laime
mācījos spēlēt golfu
daudz.daudz.
gulēju un staigāju kviešu laukā.staigāju pa mežu

lasīju Dženiferas Krūzijas "Tevi gaida Kārdinājums"
daudz sapņoju un klausījos savu playlistu again.again

fotogrāfēju

atpūtos

palīdzēju vecmāmiņai

un atkal atpūtos









listening to: moby - walk with me

vai tiešām?

sveiks lasītāj!
šis laiks priekš manis ir tik mokošs, viss ir tik savādi. šķiet, ka nekas nenotiek tā, kā tam ir jānotiek. viss ir apgriezies otrādi.
man vairs neko negribas.
TIKAI JAUNU DZĪVI.
klusumu.mieru.harmoniju.tumsu.tasi siltas tējas.
gribu aizbēgt prom, tikt vaļā no vecās dzīves, gribu mainīt visu. uzlabot. dzīvot savādāk. skaistāk.
JĀ! es tik tiešām mīlu savu dzīvi, vai varbūt mīlēju līdz brīdim, kad sapratu cik pateisībā viss ir pelēks un netīrs? tik nepatīkami ir dzīvot šādā pasaulē, kurā pat pret sevi nevari būt līdz galam atklāts. tik daudz melu. tik daudz velti izšķiesta laika. cik nepareizi.
un tagad - ŠODIEN, sākšu dzīvot jaunu dzīvi, tā itkā vecās nemaz nebūtu bijis.
bet vai tad bija? tā bija dzīve? - tas bija tikai nepatīkams posms manā dzīvē. vai būtu bijis labāk, ja es dzīvotu Jūrmalā un nebūtu pārvākusies uz Rīgu, nebūtu pabeigusi 9. klases 49. visusskolā, nebūtu iepazinusi lielu daļu no visiem cilvēkiem, kuri šobrīd ir ļoti liela daļa no manas dzīves?
vai būtu labāk, ja mani vecāki būtu mani aizveduši dzīvot uz Krieviju un es, iespējams, mācītos kādā Alūksnes skolā? - uz to man atbildes nav un nekad arī nebūs, jo tas nav noticis un es nemaz nezinu kā būtu, ja būtu. bet taču NAV. tātad kāpēc tik daudz domu par to, kā būtu ja būtu?

smagi.ļoti smagi.
depresīvs garastāvoklis atkal.skan depresīva mūzika.galvu moka domas, kurām nevajadzētu tur būt.
tikai viena lieta ir laba - sapratu to, ka nemīlu.un nekad neesmu mīlējusi tos cilvēkus, kurus domāju, ka mīlēju. jā. jauki nākt pie šāda secinājuma.
tāpat labi, ka saprotu, ka man jābūt brīvai. es jau esmu brīva, kā tauriņi vai putni. tikai šobrīd viss ir pelēks un netīrs un sajūtas tādas, ka spārni būtu norauti un to vietā karātos zirnekļu tīkli.

viss.
tik viegli uzreiz.
[punkts]

listening to: within temptation - memories

karsts.

atkal kādu laiku nebiju šeit ielogojusies.
kā es gribu tagad pavasari, svaigu un zaļu, ar +18 grādiem, nevis kā tagad +32. es jau šito vairs izturēt nevaru.
šodien jauki pavadīju laiku ar savu mīļo māsiņu, neko vairāk jau nevajag.
pašlaik vientulībā sēžu pie datora, nekas nenotiek.
neko negribu. karstums.
vienkāršī gribas pazust no visa.
piekļauties tev.
gribu būt brīva, bet tai pašā laikā tikai viņa.
viņš man dod spēku. spēku mīlēt netikai viņu, bet arī sevi.
viņš ir mana laima, kuru nevēlos pazaudēt.
ak.
cik banāls ieraksts, bet man ir vienalga.
jo tās ir patiesas emocijas un reizēm viņām vienkārši ir jābūt banālām, jo bez banalitātes šī dzīve būtu garlaicīgāka.

man pietrūkst laika, ko pavadīju ar saviem tuvākajiem draugiem, šobrīd jau viens no visiem mani pametīs un ilgu laiku. taču solīju apciemot, ko centīšos izpildīt.
man pietrūks viņas.


man pietrūks daudzas lietas. ehh. gan jau izdzīvošu.

listening to: shontelle - impossible

pārdomas.

viss bija labi.tik labi.
pieskārieni.acu kontakti.skūpsti.
tam tā vienkārši bija jābūt.
nekam nevajadzēja noiet greizi.
es apzinos, ka cilvēki mani varētu nesaprat.
tas viss bija tik nepareizi, taču mēs katrs esam par sevi.
paldies Ievai par jauko viņas dzimšanas dienas pasākumu.
tiešām paldies.



daudz jaunu kontaktu.
tik daudz.
es vienkārši apzinos, ka es rīkojos tieši tā, kā vajadzēja.
savādāk rīkojoties es nebūtu nonākusi pie tik daudziem secinājumiem.
es nejustos tā kā šobrīd.
es būtu pazudusi.

listening to: dzelzs vilks - vienas nakts meitene

p.s. šobrīd dziesma izsaka visas manas emocijas un runā manā vietā.
bet es zinu, ka gribu vēl, lai arī cik sāpīgi tas nebūtu vēlāk.

es tiku iekšā.

jā.beidzot esmu paveikusi to par ko es sapņoju.
esmu iekšā RDMV un esmu patiesi priecīga, ka to izdarīju.
vismaz par vienu lielu problēmu mazāk.
RDMV here I come.
rīt jābrauc iesniegt visus dokumentus, lai es pilntiesīgi skaitītos viena no šīs skolas skolniecēm. ^
[sun]

ouu jā.
rīgā ir tik karsts, ka es knapi vēl turos.
pamodos 16:20, jo iepriekšējā naktī bija trakota ballīte.
pirms septiņiem no rīta tik pārnācu mājās.
ir jau kā ir.
ārā iet vairāk negribas. galva ar vēl drusku sāp.
bet jaukas emocijas ir daudz svarīgākas.
es priecājos, ka paliku pa nakti ārā.
laiks bija patiešām burvīgs.

listening to: moby - mistake

rīgas naksnīgais gaiss.

ir jau ļoti vēls.
bet miegs kā nenāk.tā nenāk.

tikko beidzu skatīties filmu
valentine`s day.
[jā.zinu, ka nepiemērots laiks, lai to skatītos]
bet tomēr.

šķiet, ka kaut kādā veidā tā tomēr mani aizskāra.
lika saprast manas jūtas.

jā. nekas nevar būt skaistāks kā iemīlējušos cilvēku acis.
tik daudz emocijas.
ak.

bet nu jā. es vairs nemāku mīlēt.
jebkas ko gribu iemīlēt man sagādā raizes.
vislabāk ir aizmirst mīlestības eksistenci un nodoties sev.
tikai un vienīgi sev un savāk raizēm un saviem vaļaspriekiem.

bet jā, man ir mans mazais dumais ponijbumbulis.
lovīte.
hahaha. ka tik ne arī.

pareizs laiks 23:20.

ah. šodien bija pēdējā diena RDMV iestājeksāmenos.
1dien rezultāti.
esmu tik priecīga, ka šis murgs nu ir garām, bet man ir bail, ka es varētu netikt skolā, kurā gribu mācīties.
tomēr ir jau arī otra iespēja - mācīties RAV, taču līmenis, nu jā. dirsā ir. tas tur esot zemāks. bet nu gan jau.gan jau.

dzīvosim.redzēsim.iegūsim.un.izbaudīsim.uzvaras.prieku.jā!
ak kungs, ko es te muldu.

kušš.
gliemezīši man seko uz katra soļa, viņi mani vēro.
es viņus tiešām mīlu. bez viņiem nu nekādi.
ahh.
pūkainu un sapņiem bagātu nakti jums.
es pazūdu, līdz rītdienai mazie čabulīši.

ak.jā.gliemezīši.gliemezīši.

listening to: a fine frenzy - electric twist

[you should be wilder.]
we all need be wilder.yeah

gliemezītis.

tik daudz kas pateikts.
bet viss šķiet tik lieks.

garlaicība pēdējās dienās mani nomoka tā, ka jau 18.00 esmu nelietojama un labprātāk atrastos gultā un dzertu tasi siltas tējas (ar trīs karotītēm cukura).

ir sākusies vasara, jā! arī man.
bet es to nejūtu, tā steidzas tik ātri, tomēr nogurdinoši.

nekas nenotiek.nevienam neesmu vajadzīga.

es varētu darīt tik daudzas lietas, grrr.

pagaidām esmu bijusi tikai vienā festivālā.
esmu bijusi uz dažām ballītēm, bet nekas tāds ievērības cienīgs nav.
ā, pareizi, es aizvakar nopirku sev jaunas drēbes.
un atklāju, ka ļoti dievinu humpalas, ak. jāā. ;D



reizēm uznāk tāds nostaļģisks noskaņojums, gribas kaut ko darīt, bet nesanāk.

[bet varbūt labi vien ir, ka nesanāk.]

[punkts]

VIŅŠ.VIŅŠ.

cik bieži esmu dzirdējusi šos vārds - viņš ir īstais, viņš ir savādāks.

huh.
attiecības, nav priekš manis.
es nekad nespēju izlemt ko vēlos.
esmu laimīga ar šo situāciju, kāda šobrīd ir.
tu esi īpašs man.♥
un tā tam arī palikt.

paldies liels, bumbulīt.;*

p.s.
listening to: rihanna - te amo

mazliet par 4. jūniju.

jāsāk jau ar to, ka vēstures eksāmens bija visnotaļ briesmīgs.
jūtos atvieglota par to, ka tas ir aiz muguras.
tagad tikai nelielais satraukums par to kāda būs atzīme.

bija grūti noskatīties kā viņas plēšas.
nespēju neiejaukties.
zinu, ka varbūt rīkojos nepareizi.
tas arī savā ziņā palīdzēja saprast, ka klase nav manas otrās mājas.
saņēmu pretī atcirtienu.

bet nu tomēr, mani taču ievēro.

hmm. bet ja tā padomā, ko jūs izvēlētos, būt pamanāms vai arī būt uzklausāms.?
esmu par šo tēmu domājusi ilgus gadus.
gandrīz deviņus gadus, pārnākot mājās mokoties ar domām, kāpēc es izvēlējos tieši šo skolu.
arī šodien ar asarām acīs gāju mājās, jo uzdrīkstējos pateikt savu sāpi.

paldies Luīzei, Elīzai un Ditai, kā arī Signei, kuras šodien man tiešām uzlaboja garastāvokli. domājams, ka kādu laiku veikalus negribēšu redzēt, vēl joprojām sāp kājas.
bet nu jāā. jūs man palīdzējāt saprast, ka kaut vai jūsu dēļ ir vērts censties. (:

tagad kaut kādā ziņā nevaru sagaidīt klases pasākumu.
paldies jums jaukās.
bez jums es tiešām šodien būtu sajukusi prātā.

mana otrā un vislielākā, vismīļākā ģimene pasaulē. ♥
TOMĒR.

mazliet gremdējoties atmiņās..

atkal atcerējos par to kā ir bijis.
bet tomēr šobrīt, taču ir labāk.
atskatoties pagātnē saskatu visas savas kļūdas.
ceru, ka izdosies labot to, kas vēl ir glābjams.
gribu, lai vairs nebūtu nekas, kas atgādinātu par pagātni.
tāpēc atkal veltīšu dažas rindas tam, cik skumji ir atvadīties no cilvēkiem, kuriem esi paspējis pieķerties.
piedod.




Tu miris manī.

Klusums šajā telpā.
Vien lietus lāses atduras pret palodzi.
Manās domās noasiņo tava sirds.
Sapņi tik vientuļi klejo manā prātā.
Kaut šonakt tu būtu miris.
Pakrūtē kaut kas žņaudzas.
Vien cerība bāla sargā manas aukstās pēdas.
Tavi pirksti vairs neskars manu ādu.
Tavas lūpas neteiks skarbu vārdu.
Tu miris manī.
Tava smarža nedzesēs manu elpu.
Domās tik tava asiņojošā sirds.
Šķiet tu izmisis manī kliedz.
Bet nevēlos to dzirdēt vairs.
Vēlos vien klausīties šajā lietus dziesmā.
Tā steidz mierināt mani.
Jā! Zinu, tagad viena es.
Bez tevis būs labāk!
Bez mums zeme dziedēs sāpes un nesīs augļus.
Mākoņi man pateica priekšā -
Cik nožēlojams tu man liecies.
Un tik tiešām, patiesi!
Nekas no visām vārdu spēlēm nebija īsts.
Tavā tuvumā vairs neredzu sevi.
Tev palikt aukstam un sapūt līdz ar pēdējām rudens lapām.
Tev nomirt manā dvēselē.
Tikai citam dziedēt šīs brūces dziļās.
Aizdziedēt ar jaunām sāpēm.
Sāpēm, ko sauc par cerību...
/by psicho-green.*/

atā, es aizeju.
piedod.

es atveru durvis jaunam sākuma, jaunai cerībai un dzīvei.
dzīvei, kas mani vedīs augšup un neļaus krist zemē.
es dzīvošu tā, lai man nebūtu jānožēlo ne minūte no manas dzīves.
es dzīvošu pa īstam.
(:

trešdienas misēklis.

atkal dzeja...
jā! jau atkal rakstu. (:
tas mani priecē, jo tikai latviešu valodas stundās esmu spējīga pieslēgties saviem domu ritējumiem un izspiezt tinti uz papīra, lai uzdrukātu kādu rindiņu.
kārtējās domas. ojj. skumji tomēr būs šķirties.
atkal mani pēdējās dienās cilvēki patīkami pārsteidz.
varbūt tomēr nav kā es esmu iedomājusies?
varbūt tomēr kādam šī šķiršanās sāpēs.
tomēr man pietrūksiet mani devītie.bēē. <33*

un tagad ieskats manā murgojumā...

rēgi klīst pa ielām,
tie tukši, tik nedzīvi.
bailes mūs biedē.
tu izmet visas mēbeles,
atstāj vaļā durvis.
negribi būt viens.
gaidi rēgus, lai tie apciemo tevi.
lai tu nebūtu viens.
aizmirsti visu kā tas bija.
tev ir rēgi, kas apciemo naktīs.
tiem nevajag prasīt atļauju ienākt,
tie paši par sevi.
durvis atstāj plaši vaļā,
tagad ir mājas tavas arī viņu.
dusmas, ka tik ilgi jāgaida
līdz šie nāks mājās.
bailes no tā, ka baidies,
briesmas par katrām briesmām.
dzīve nekad nedara tev pāri,
tu dari pāri dzīvei.
tāpēc tā sūta rēgus.
rēgus, kas mūs pašus par rēgiem padara.

[19.05.2010. /psicho-green.*/]

nu tas ir tikai viens no daudzajiem.huh.

Ar Dievu, meitenes!

skan Mareka Kolāta dziesma "Ar Dievu, meitenes" un man ir tik jautri..
šķiet ka lidoju. wīīī.
jauka diena kopumā..
šīs dienas visdebīlākā nosūtītā sms:
Maza pūkaina vāveres astīte lido ar katamarānu pa piesnigušu tuksnesi. Padušu ziede ar mazo vaksācijas skuvekli asiņo pērtiķīša miskastē. Jā, tieši tā.!


lalalala... <3

Tu+Es=?

Cik smaga tava elpa...
Gurdenas acis, lūpas savilktas nevērīgā izteiksmē.
Atslābusi seja.
Bet rokas,
Rokas savilktas ciešās dūrēs.
Ķermenis stāv stingri,
Emocijas lidinās kā citrona tauriņi.
Tavas asaras, tās sāļas
Daudz sāļākās par Nāves jūru.
Katra nepateikta ideja, katrs neizrunāts vārds,
Tie atstāj dziļas rētas manā sirdī...
Vēlētos, lai būtu blakus.
Lai es varētu lūkoties tavās pelēkajās acīs
Ieelpot tavu smaržu...
Un turpināt šo emociju virpuli,
Kurš lidinās kā citrona tauriņi...
/psicho-green.*/

... cerība ...

Vien tramvaji sliedes sapņi bez miega
Bez tiesībām dzīvot bez tiesībām mirt...
/dzelzs vilks - tramvaji sliedes/

pārāk daudz filozofēju par šo tekstu.
piedur.
tā vien šķiet, ka visi teksti no viņu dziesmām atspoguļo manu dzīvi.
tā ir mana dvēseles mūzika. mīlestība.
bet ar to netiek pateikts viss.
taču, man ir tiesības klusēt, jo arī es esmu cilvēks.

pavasaris.

atkal pavasaris galvā.
neko vairs negribas, laigan skaidri apzinos, ka tūlīt jau būs eksāmeni un par savu nākotni arī jādomā.
bet.. kaut kā galvā maisās visādas citas domas.
pēdējā laikā ārā ir tik burvīgs laiks, ka nemaz negribas domāt par mācībām un mājās tupēšanu. gribas kārtīgu karuseli. gribas gulēt un vērot mākoņus. nebēdnīgi smieties. aizmirsties. aizmirst visas nejaukās domas. tās vienkārši izmest no prāta un nodoties pavasarīgajai saulītei.
taču.. kārtējo reizi esmu pavisam nelāgā situācijā. pāri visam stāv VIŅŠ. un jā. jau atkal es vainoju citus. laigan zinu, ka vaininiece esmu es pati. viss.
man ir apnicis. tomēr ar vienu domu es eju uz priekšu.
"Labāk būt kopā ar kādu, kaut vai esi nelaimīgs, nekā būt vienam un sapūt savā milzu vientulībā!"

pavasaris.mīlulīši.pavasaris.
un es redzēju dzeltenu tauriņu.
^^

Trakajiem pieder pasaule.

Vai esat kādreiz domājuši izdarīt ko traku, piemēram, kailam dziedāt serenādes kādā no Rīgas lielākajām bibliotēkām vai vaksēt kājas Rīgas centrāltirgū ar sabāztiem zīmuļiem nāsīs?
Nu tātad.. man "iešāvās" prātā doma, kaut kas līdzīgs Jackass vai arī kādu trako miljonāru idejām.. tikai man vajag kādu kas to visu nofilmē..
Hahaha.!
Kāpēc man ir tik stulbas idejas? O_o

Viss jūk.brūk.

Jūtos gan iekšēji, gan ārēji sagrauta.
Nav palikusi neviena cerība, un arī tā kas vēl nesen bija - nu jau ir izgaisusi. Ir tik grūti saņemties un dzīvot uz priekšu, tas vienkārši ir neiespējami.
Viņš ienāca manā dzīvē un tikpat ātri arī no tās aizies. Es to zinu un jūtu, bet manas domas negrib laist viņu vaļā. Tomēr kaut kas mani pie viņa tur.
Es zinu, ka šeit apspriežu tik daudzus cilvēkus. Jūs drošvien domājat - nu kurš tad šoreiz? Bet tā šoreiz nav, tas ir tik sarežģīti izskaidrojams. Esmu kā mazs bērns, kuram atņemta viņa vismīļākā rotaļlieta.
Es nemīlu nevienu, pat sevi nē. Es šobrīd nesaprotu ko jūtu, tas ir tik biedējoši. Taču man ir bail, ļoti bail, ka pazaudēšu pēdējos spēkus un nespēšu atrast laimi starp visiem. Man ir sāpīgi pat iedomāties, ka kaut kas no visa šī, no visām manām iekšējām emocijām pazudīs. Tās ir kā sāpes, kā milzīgs kamols, kas atrodas iekšā manī, to es nekādi nespēju izraut no savām iekšām, lai saprastu kas īsti notiek manā galvā. Man ir bail aiziet šonakt gulēt, jo šķiet, ka aizmiegot es aizmidzināšu sevi uz visiem laikiem. Vai arī pamodīšos un sapratīšu, ka visu šo esmu nosapņojusi.

Viņš ir īsts un es esmu īsta, bet tas kas valda manī, tas nav nekas. Tas ir kā rēgs. Un to nevar ne redzēt, ne sajust, ne izbaudīt...

Tikai neļaujiet man šonakt aizmigt, lai es nekļūtu par kādu no jūsu iedomu augļiem. Tas tik tā, lai nomierinātu sevi un savu izaugsmi. Šodien daudz domāju par mums, par visiem. Par TO kas notiks, kad es sapratīšu, ka visu šo laiku esmu dzīvojusi pēc citu cilvēku spiestiem noteikumiem, ka nebūšu izdzīvojusi dzīvi tā pa īstam.
Kas notiks tad? :s