neko vairs negribas, laigan skaidri apzinos, ka tūlīt jau būs eksāmeni un par savu nākotni arī jādomā.
bet.. kaut kā galvā maisās visādas citas domas.
pēdējā laikā ārā ir tik burvīgs laiks, ka nemaz negribas domāt par mācībām un mājās tupēšanu. gribas kārtīgu karuseli. gribas gulēt un vērot mākoņus. nebēdnīgi smieties. aizmirsties. aizmirst visas nejaukās domas. tās vienkārši izmest no prāta un nodoties pavasarīgajai saulītei.
taču.. kārtējo reizi esmu pavisam nelāgā situācijā. pāri visam stāv VIŅŠ. un jā. jau atkal es vainoju citus. laigan zinu, ka vaininiece esmu es pati. viss.
man ir apnicis. tomēr ar vienu domu es eju uz priekšu.
"Labāk būt kopā ar kādu, kaut vai esi nelaimīgs, nekā būt vienam un sapūt savā milzu vientulībā!"
pavasaris.mīlulīši.pavasaris.
un es redzēju dzeltenu tauriņu.
^^
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru