visur, kur es vien pagriežos dzirdu - narkotikas, alkohols, izklaides... tas viss man ir apnicis, es jau vairs nevaru paciest. tā itkā nekas cits ko darīt nevienam nebūtu kā tikai malt vienu un to pašu uz priekšu?
***
šodien sarakstījos ar paziņu, kuram ir tikai 14 gadi un viņš man paziņo, ka ir mēģinājis staigāt pa sniegu ar zaļiem gumijniekiem ar alus pudeli rokā. nu bāāāāc, kur cilvēkiem ir prāts? tev ir tikai 14 gadi! kam tev to vajag?
vai tiešām cilvēki tādā veidā cenšas pierādīt, ka ir vecāki par saviem gadiem? ja tu lieto jebko, kas padara tevi par dārzeni, tas tikai norāda to, ka ar tevi viss nav kārtībā, nevis to, ka esi baigai pieaudzis un uz tevi skatīsies kā uz vienlīdzīgo. tāpat tas arī nenorāda, ka es vēlos kopā ar tevi iet pastaigāties un bazarēt par to pašu hohmu par kuru vienmēr.
***
teiksim tā, jā!
es pati neesmu bijusi nekāds eņģelītis un es pilnībā apzinos, ka tas, ko esmu darījusi pagātnē un arī sākot no pagājušā mēneša ietvariem, ļoti lielā mērā ietekmēs arī manu turpmāko dzīvi. tomēr ja arī es vēl vairāk noiešu no ceļa, tas nenozīmēs, ka es esmu vāja, tas nozīmēs tikai to, ka man ir apriebies klausīties: "man no tā bija tāds dolbis un no šitā tāds." nu nah*j, mūsdienu jaunatne nevar izdzīvot bez tā?
***
agrāk cilvēkiem mūsu vecumā pat prātā neienāca, ka viņi varētu lietot alkoholu, nemaz nerunāsim par to, ka viņi atklāti smēķētu uz ielām vai arī pie kaut kāda pagalma koka laistu sev vēnā. cik tālu mēs esam gatavi grimt? vai tad no tā nav iespējams izvairīties? tieši tā, atbilde ir tepat - IR! tā ir mūsu izvēle, neviens nevienu nekad nav spiedis. jo mēs esam vergi paši sev, nevis vergojam kādam citam. tu pats uzprasies, pats pamēģini, pats izfunktierē, ka tu vēlies vēl. tomēr vislabākais veids kā to pārtraukt ir pateikt skaļu NĒ! ar vienu NĒ mēs varam panākt daudz. mēs varam uzsākt kvalitatīvāku dzīvi, mēs varam sevi attīrīt. mēs varam sākt no jaunas nulles, sākt veidot sev labāku vidi, labākus cilvēkus apkārt.
***
ja man būtu iespēja pagriezt laiku atpakaļ, es to noteikti nedarītu, jo nebūtu nonākusi pie tādām atklāsmēm. man vēl aizvien nav pretenzijas, ka to dara mani pilngadīgie draugi, bet ja es redzu, ka mūsdienu bērni jau pat nesasnieguši kriminālatbildības slieksni rij ripas un atklāti smēķē un arī cilvēkiem uz ielas prasa cigaretes, tas, manuprāt, iet ārā no visiem rāmjiem.
vēmiens nāk!
***
zinu, ka esmu tiešām ļoti iekarsusi, bet ar tādu domu es arī turpināšu dzīvot.
es teikšu visu ko domāju vai tev tas patīk vai nē. es atteikšos no cilvēkiem, kuri mani velk uz leju un kuri (pēc citu cilvēku domām) mani degradē. atzīšos, viss ir manā galvā. es nedancoju pēc citu stabules, bet gan savējās. ja esmu ko darījusi, tad tā ir tikai un vienīgi mana atbildība, lai arī es neesmu tik veca, lai atbildētu par katru savu darbību.
bet es zinu, ja es sākšu ar sevi, agri vai vēlu mainīsies arī cilvēki man apkārt.
***
iespājams, ka arī vaina ir cilvēkos ar kuriem es pavadu lielu daļu sava brīvā laika, bet tas uzreiz nenorāda to, ka man nav arī tādu draugu ar kuriem par tādām tēmām es nerunāju. tādu ir, pat daudz. es tikai gribu atvērt acis, lai arī zinu, ka ar šo mazo, niecīgo rakstiņu nevienam acis neatvēršu.
tomēr, es esmu runājusi!
listening to: skillet - better than drugs
