kā es gribu tagad pavasari, svaigu un zaļu, ar +18 grādiem, nevis kā tagad +32. es jau šito vairs izturēt nevaru.
šodien jauki pavadīju laiku ar savu mīļo māsiņu, neko vairāk jau nevajag.
pašlaik vientulībā sēžu pie datora, nekas nenotiek.
neko negribu. karstums.
vienkāršī gribas pazust no visa.
piekļauties tev.
gribu būt brīva, bet tai pašā laikā tikai viņa.
viņš man dod spēku. spēku mīlēt netikai viņu, bet arī sevi.
viņš ir mana laima, kuru nevēlos pazaudēt.
ak.
cik banāls ieraksts, bet man ir vienalga.
jo tās ir patiesas emocijas un reizēm viņām vienkārši ir jābūt banālām, jo bez banalitātes šī dzīve būtu garlaicīgāka.
man pietrūkst laika, ko pavadīju ar saviem tuvākajiem draugiem, šobrīd jau viens no visiem mani pametīs un ilgu laiku. taču solīju apciemot, ko centīšos izpildīt.
man pietrūks viņas.
man pietrūks daudzas lietas. ehh. gan jau izdzīvošu.
listening to: shontelle - impossible
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru