atkal dzeja...
jā! jau atkal rakstu. (:
tas mani priecē, jo tikai latviešu valodas stundās esmu spējīga pieslēgties saviem domu ritējumiem un izspiezt tinti uz papīra, lai uzdrukātu kādu rindiņu.
kārtējās domas. ojj. skumji tomēr būs šķirties.
atkal mani pēdējās dienās cilvēki patīkami pārsteidz.
varbūt tomēr nav kā es esmu iedomājusies?
varbūt tomēr kādam šī šķiršanās sāpēs.
tomēr man pietrūksiet mani devītie.bēē. <33*
un tagad ieskats manā murgojumā...
rēgi klīst pa ielām,
tie tukši, tik nedzīvi.
bailes mūs biedē.
tu izmet visas mēbeles,
atstāj vaļā durvis.
negribi būt viens.
gaidi rēgus, lai tie apciemo tevi.
lai tu nebūtu viens.
aizmirsti visu kā tas bija.
tev ir rēgi, kas apciemo naktīs.
tiem nevajag prasīt atļauju ienākt,
tie paši par sevi.
durvis atstāj plaši vaļā,
tagad ir mājas tavas arī viņu.
dusmas, ka tik ilgi jāgaida
līdz šie nāks mājās.
bailes no tā, ka baidies,
briesmas par katrām briesmām.
dzīve nekad nedara tev pāri,
tu dari pāri dzīvei.
tāpēc tā sūta rēgus.
rēgus, kas mūs pašus par rēgiem padara.
[19.05.2010. /psicho-green.*/]
nu tas ir tikai viens no daudzajiem.huh.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru