trešdienas misēklis.

atkal dzeja...
jā! jau atkal rakstu. (:
tas mani priecē, jo tikai latviešu valodas stundās esmu spējīga pieslēgties saviem domu ritējumiem un izspiezt tinti uz papīra, lai uzdrukātu kādu rindiņu.
kārtējās domas. ojj. skumji tomēr būs šķirties.
atkal mani pēdējās dienās cilvēki patīkami pārsteidz.
varbūt tomēr nav kā es esmu iedomājusies?
varbūt tomēr kādam šī šķiršanās sāpēs.
tomēr man pietrūksiet mani devītie.bēē. <33*

un tagad ieskats manā murgojumā...

rēgi klīst pa ielām,
tie tukši, tik nedzīvi.
bailes mūs biedē.
tu izmet visas mēbeles,
atstāj vaļā durvis.
negribi būt viens.
gaidi rēgus, lai tie apciemo tevi.
lai tu nebūtu viens.
aizmirsti visu kā tas bija.
tev ir rēgi, kas apciemo naktīs.
tiem nevajag prasīt atļauju ienākt,
tie paši par sevi.
durvis atstāj plaši vaļā,
tagad ir mājas tavas arī viņu.
dusmas, ka tik ilgi jāgaida
līdz šie nāks mājās.
bailes no tā, ka baidies,
briesmas par katrām briesmām.
dzīve nekad nedara tev pāri,
tu dari pāri dzīvei.
tāpēc tā sūta rēgus.
rēgus, kas mūs pašus par rēgiem padara.

[19.05.2010. /psicho-green.*/]

nu tas ir tikai viens no daudzajiem.huh.

Ar Dievu, meitenes!

skan Mareka Kolāta dziesma "Ar Dievu, meitenes" un man ir tik jautri..
šķiet ka lidoju. wīīī.
jauka diena kopumā..
šīs dienas visdebīlākā nosūtītā sms:
Maza pūkaina vāveres astīte lido ar katamarānu pa piesnigušu tuksnesi. Padušu ziede ar mazo vaksācijas skuvekli asiņo pērtiķīša miskastē. Jā, tieši tā.!


lalalala... <3

Tu+Es=?

Cik smaga tava elpa...
Gurdenas acis, lūpas savilktas nevērīgā izteiksmē.
Atslābusi seja.
Bet rokas,
Rokas savilktas ciešās dūrēs.
Ķermenis stāv stingri,
Emocijas lidinās kā citrona tauriņi.
Tavas asaras, tās sāļas
Daudz sāļākās par Nāves jūru.
Katra nepateikta ideja, katrs neizrunāts vārds,
Tie atstāj dziļas rētas manā sirdī...
Vēlētos, lai būtu blakus.
Lai es varētu lūkoties tavās pelēkajās acīs
Ieelpot tavu smaržu...
Un turpināt šo emociju virpuli,
Kurš lidinās kā citrona tauriņi...
/psicho-green.*/

... cerība ...

Vien tramvaji sliedes sapņi bez miega
Bez tiesībām dzīvot bez tiesībām mirt...
/dzelzs vilks - tramvaji sliedes/

pārāk daudz filozofēju par šo tekstu.
piedur.
tā vien šķiet, ka visi teksti no viņu dziesmām atspoguļo manu dzīvi.
tā ir mana dvēseles mūzika. mīlestība.
bet ar to netiek pateikts viss.
taču, man ir tiesības klusēt, jo arī es esmu cilvēks.

pavasaris.

atkal pavasaris galvā.
neko vairs negribas, laigan skaidri apzinos, ka tūlīt jau būs eksāmeni un par savu nākotni arī jādomā.
bet.. kaut kā galvā maisās visādas citas domas.
pēdējā laikā ārā ir tik burvīgs laiks, ka nemaz negribas domāt par mācībām un mājās tupēšanu. gribas kārtīgu karuseli. gribas gulēt un vērot mākoņus. nebēdnīgi smieties. aizmirsties. aizmirst visas nejaukās domas. tās vienkārši izmest no prāta un nodoties pavasarīgajai saulītei.
taču.. kārtējo reizi esmu pavisam nelāgā situācijā. pāri visam stāv VIŅŠ. un jā. jau atkal es vainoju citus. laigan zinu, ka vaininiece esmu es pati. viss.
man ir apnicis. tomēr ar vienu domu es eju uz priekšu.
"Labāk būt kopā ar kādu, kaut vai esi nelaimīgs, nekā būt vienam un sapūt savā milzu vientulībā!"

pavasaris.mīlulīši.pavasaris.
un es redzēju dzeltenu tauriņu.
^^