Arī
Gribēju
Iedot
Laimi
***
Par katru nakti, kuru nepavadam kopā, es pieraudāšu vienu Kluso okeānu.
Esot tik tālu no Tevis, vieglāk nomirt nekā atrast veidu un apkopot spēkus dzīvot tālāk.
Laiks rit.
Brūces, lai arī cik dziļas, nedzīst, bet es aizvien nevaru Tev pateikt kā jūtos.
Nebūs labāk ja aizbrauksi, jo katrs kilometrs ir lieka jūdze manām cerībām, katrs kilometrs atjauno sāpes.
Es mirstu katru reizi, kad vēroju Tavas acis.
Mana miesa sadeg, jo nevaru piekļaut Tev savējo.
Manas plaukstas bez Tevis aukstas, Tev līdzās kā ledus.
Manas asaras izrok grāvjus man sejā, lai caur miesas zemi iesūktos miesas pazemē.
Bez Tevis esmu kā izsīkstoša upe, kā nepabeigta glezna.
Viss mans dzīves paklājs alkst Tavu pēdu.
Alkst, lai ej arī pa manu dzīves ceļu.
Viss, ko esmu sajutusi ir vien Tavi laika gaitā noberztie ceļi un jēlās plaukstas.
Locekļi, kuri meklē pajumti manā pagalmā.
Tu kā trausls zieds!
Tevi vēlos es kopt un laistīt, Tevi vēlos izaudzēt par koku.
Koku, kurš zaļos.
Es pārdzimšu par vēju un spēlēšos Tavos zaros.
Spēlēšu vijoles Tavām zaļajām lapām un ar tādu pašu sajūtu vērošu kā ziemas aukstumā Tu atdod pēdējo koka dvēseles svašu.
Nekas nav mūžīgs.
Es gaidīšu ilgi.
Es būšu Tavas mūžības vējš.
Es dzīvošu Tev līdzās mūžīgi!
/by me - psicho green.*/
listening to: goo goo dolls - iris
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru