rūgtā patiesība

kā man ir noriebusies mūsdienu jaunatne.
visur, kur es vien pagriežos dzirdu - narkotikas, alkohols, izklaides... tas viss man ir apnicis, es jau vairs nevaru paciest. tā itkā nekas cits ko darīt nevienam nebūtu kā tikai malt vienu un to pašu uz priekšu?
***
šodien sarakstījos ar paziņu, kuram ir tikai 14 gadi un viņš man paziņo, ka ir mēģinājis staigāt pa sniegu ar zaļiem gumijniekiem ar alus pudeli rokā. nu bāāāāc, kur cilvēkiem ir prāts? tev ir tikai 14 gadi! kam tev to vajag?
vai tiešām cilvēki tādā veidā cenšas pierādīt, ka ir vecāki par saviem gadiem? ja tu lieto jebko, kas padara tevi par dārzeni, tas tikai norāda to, ka ar tevi viss nav kārtībā, nevis to, ka esi baigai pieaudzis un uz tevi skatīsies kā uz vienlīdzīgo. tāpat tas arī nenorāda, ka es vēlos kopā ar tevi iet pastaigāties un bazarēt par to pašu hohmu par kuru vienmēr.
***
teiksim tā, jā!
es pati neesmu bijusi nekāds eņģelītis un es pilnībā apzinos, ka tas, ko esmu darījusi pagātnē un arī sākot no pagājušā mēneša ietvariem, ļoti lielā mērā ietekmēs arī manu turpmāko dzīvi. tomēr ja arī es vēl vairāk noiešu no ceļa, tas nenozīmēs, ka es esmu vāja, tas nozīmēs tikai to, ka man ir apriebies klausīties: "man no tā bija tāds dolbis un no šitā tāds." nu nah*j, mūsdienu jaunatne nevar izdzīvot bez tā?
***
agrāk cilvēkiem mūsu vecumā pat prātā neienāca, ka viņi varētu lietot alkoholu, nemaz nerunāsim par to, ka viņi atklāti smēķētu uz ielām vai arī pie kaut kāda pagalma koka laistu sev vēnā. cik tālu mēs esam gatavi grimt? vai tad no tā nav iespējams izvairīties? tieši tā, atbilde ir tepat - IR! tā ir mūsu izvēle, neviens nevienu nekad nav spiedis. jo mēs esam vergi paši sev, nevis vergojam kādam citam. tu pats uzprasies, pats pamēģini, pats izfunktierē, ka tu vēlies vēl. tomēr vislabākais veids kā to pārtraukt ir pateikt skaļu NĒ! ar vienu NĒ mēs varam panākt daudz. mēs varam uzsākt kvalitatīvāku dzīvi, mēs varam sevi attīrīt. mēs varam sākt no jaunas nulles, sākt veidot sev labāku vidi, labākus cilvēkus apkārt.
***
ja man būtu iespēja pagriezt laiku atpakaļ, es to noteikti nedarītu, jo nebūtu nonākusi pie tādām atklāsmēm. man vēl aizvien nav pretenzijas, ka to dara mani pilngadīgie draugi, bet ja es redzu, ka mūsdienu bērni jau pat nesasnieguši kriminālatbildības slieksni rij ripas un atklāti smēķē un arī cilvēkiem uz ielas prasa cigaretes, tas, manuprāt, iet ārā no visiem rāmjiem.
vēmiens nāk!
***
zinu, ka esmu tiešām ļoti iekarsusi, bet ar tādu domu es arī turpināšu dzīvot.
es teikšu visu ko domāju vai tev tas patīk vai nē. es atteikšos no cilvēkiem, kuri mani velk uz leju un kuri (pēc citu cilvēku domām) mani degradē. atzīšos, viss ir manā galvā. es nedancoju pēc citu stabules, bet gan savējās. ja esmu ko darījusi, tad tā ir tikai un vienīgi mana atbildība, lai arī es neesmu tik veca, lai atbildētu par katru savu darbību.
bet es zinu, ja es sākšu ar sevi, agri vai vēlu mainīsies arī cilvēki man apkārt.
***
iespājams, ka arī vaina ir cilvēkos ar kuriem es pavadu lielu daļu sava brīvā laika, bet tas uzreiz nenorāda to, ka man nav arī tādu draugu ar kuriem par tādām tēmām es nerunāju. tādu ir, pat daudz. es tikai gribu atvērt acis, lai arī zinu, ka ar šo mazo, niecīgo rakstiņu nevienam acis neatvēršu.
tomēr, es esmu runājusi!



listening to: skillet - better than drugs

T.A.G.I.L.

Tev
Arī
Gribēju
Iedot
Laimi

***

Par katru nakti, kuru nepavadam kopā, es pieraudāšu vienu Kluso okeānu.
Esot tik tālu no Tevis, vieglāk nomirt nekā atrast veidu un apkopot spēkus dzīvot tālāk.
Laiks rit.
Brūces, lai arī cik dziļas, nedzīst, bet es aizvien nevaru Tev pateikt kā jūtos.
Nebūs labāk ja aizbrauksi, jo katrs kilometrs ir lieka jūdze manām cerībām, katrs kilometrs atjauno sāpes.
Es mirstu katru reizi, kad vēroju Tavas acis.
Mana miesa sadeg, jo nevaru piekļaut Tev savējo.
Manas plaukstas bez Tevis aukstas, Tev līdzās kā ledus.
Manas asaras izrok grāvjus man sejā, lai caur miesas zemi iesūktos miesas pazemē.
Bez Tevis esmu kā izsīkstoša upe, kā nepabeigta glezna.
Viss mans dzīves paklājs alkst Tavu pēdu.
Alkst, lai ej arī pa manu dzīves ceļu.
Viss, ko esmu sajutusi ir vien Tavi laika gaitā noberztie ceļi un jēlās plaukstas.
Locekļi, kuri meklē pajumti manā pagalmā.
Tu kā trausls zieds!
Tevi vēlos es kopt un laistīt, Tevi vēlos izaudzēt par koku.
Koku, kurš zaļos.
Es pārdzimšu par vēju un spēlēšos Tavos zaros.
Spēlēšu vijoles Tavām zaļajām lapām un ar tādu pašu sajūtu vērošu kā ziemas aukstumā Tu atdod pēdējo koka dvēseles svašu.
Nekas nav mūžīgs.
Es gaidīšu ilgi.
Es būšu Tavas mūžības vējš.
Es dzīvošu Tev līdzās mūžīgi!

/by me - psicho green.*/



listening to: goo goo dolls - iris

mana Zvērā`11 dienasgrāmata.

4diena
izgājām ar Agnesi pusvienos no mājām [Slokā]
aizgājām līdz veikalam, atstājām 20ls par paiku, kredītu, alkoholu, cigaretēm, uzdzeramajiem un gājām stopēt uz Ventspils šoseju.
nu lūk, pirmo mašīnu gaidījām kādu pusstundu, aizveda mūs līdz pagriezienam uz Tukumu un otrā pusē Jelgavu.. mēs nodomājām, ka mums vajag caur Tukumu un ar kājām gājām 5km līdz Tukumam, tad meklējām Liepājas šoseju, bet tas izrādījās nepareizi, takā stopēt vajadzēja uz Jelgavas pusi.
smiekli jau nāk, bet nu neko darīt. nostopējām mašīnu, kura mūs aizveda līdz Liepājas šosejai.
kamēr braucām mašīnā sāka gāzt pamatīgs lietus.
mūs izlaida uz šosejas lietū, tālāk stāvējām pieturā [lietū] un stopējām tālāk. mūs paņēma viens krieviski runājošs vīrietis un aizveda līdz pat pagriezienam uz to zemes ceļu, kurš ir pa ceļam uz Zvēra norises vietu.
pa ceļam jau bija pārstājis līt, bet tad atkal sāka gāzt, tā nu mūs izmeta, lai ejam 3 vai 5 km ar kājām uz Zvēru. pa ceļam gan nostopējām vēl vienu mašīnu, kas mūs aizveda līdz turienei, maldījāmies pusstundu līdz atradām to vietu, kur tas viss notiek.
nu jā, mans draugs Mārtiņš mūs savāca, mēs aizgājām līdz telšu pilsētiņai, pārģērbāmies, uzcēlām telti un sākām dzert.. nu jā, vēlāk pārcēlāmies pie Mārtiņa teltī un tur arī palikām pa nakti.
gulējām seši 3vietīgā teltī, pa nakti nežēlīgi gāza lietus, bija pretīgi.

[šeit varētu piebilst, ka pa nakti runājām par visu sākot no melnā humora, beidzot ar politiku. nu what the fuck, kurš Zvērā runā par politiku? ;DD]

5diena
pamodāmies no rīta, vēl lija lietus. bija pretīgi.
satikām dažus pazīstamos un turpinājām ballēties.
dzērām visu ko deva. čillojām pa telšu pilsētiņu līdz pirmajām grupām. aizgājām uz pirmo grupu un tas arī viss. tālāk turpinājām dzert. čillojām pa visurieni. ar visādiem cilvēkiem. pohuj bija ar ko un kur dzert, un ko dzert.. nedaudz paārdījāmies pie grupām, kurām tieši neatceros. dzērām. dzērām. un tad vēl nedaudz dzērām. piedzērāmies, vēmām. drebējām. [ā, jā! aizmirsu pateikt, ka ap 12:00 pārstāja līt un tālāk laiks tikai uzlabojās].. mēs ar Agnesi katra kaut kur piedzērušās vemstījāmies apkārt. mūs Mārtiņš atrada (kamēr viņš bija daudzmaz skaidrā) un iedevis mums guļammaisu nolika mūs gulēt. jau ap kādiem 19:00. tālāk gulējām, Mārtiņš arī piedzērās, mēs viņu ievilkām gulēt mūsu teltī un nogulējām līdz rītam.

[skaidrā un mājās esot, varu piebilst, ka tas ir skumji. neredzējām nevienu grupu, kaut ko varbūt dzirdējām un pa nakti skanēja brīnišķīgs dupšu steps.. diemžēl es vairs neatceros to vienu dziesmu, kura man tā bija pielipusi tajā naktī, bet nu tam ir lielisks izskaidrojums.. es taču biju iepriekšējā naktī saindējusies ar alkoholu]

6diena
pamostos, jūtu, ka vajag uzlāpīties, izkāpju no telts, skatos, visa telts priekša apvemta. abas ar Agnesi esam dusmīgas, ka kāds pievēmis telts priekšu, nu labi, apklājam ar plēvi un turpinam čillot. uzlāpamies ar aliņu, varbūt diviem. un ejam klejot pa apkārtni. paklejojam, ap vieniem aizvilkāmies uz Improvizācijas teātri, tad jau pačillojām pie krišņām. un mums patiesi iepatikās tur. nedaudz paārdījāmies pie grupām. tad atkal pie krišņām un tā kādas 5as stundas. tur mums smadzenes izskaloja. un mēs vairāk alkoholu nelietojām.uzpīpējām ūdenspīpi ar vienu bariņu. vēlāk bijām uz dažām grupām, kuras patiesībā lielākā vai mazākā mērā sūkāja līko, haha. bija jautri tik un tā. paārdījāmies. šoreiz vismaz bijām uz kādām grupām. tad kaut ko iekodām, kaut kur pavazājāmies. tad gājām gulēt, lai 7dien brauktu mājās.

7diena
satiku dažus pazīstamos, savācām ar Agnesi mantas, un 10:45 +/- izgājām no Zvēra telšu pisētiņas. aizgājām līdz šosejai tos 3 vai 5 km, tad vēl pa šoseju uz priekšu kaut kur 5km, jo daudz stopētāju bija.. mūs paņēma mašīna, aizveda līdz Saldum. tur viss applūdis, nu labi. ejam uz priekšu, izejam no Saldus, lai varētu stopēt. pienāk klāt meitene un saka, ka tālāk ir viadukts [pagrieziens] un tur mūs paņems mašīnas, a izrādās, ka tur kādi 15 km jāiet. nu labi, mēs aizejam līdz Brocēniem, ilgi gaidam, pie ezera pasēdējām, ejam tālāk. nostopējam vienu jaunu sievieti, šī arī no Zvērā brauc. viņa aizveda līdz pagriezienam uz Dobeli, tur nu ceļi šķirās un mums uz Rīgas pusi jāstopē. stāvam kādas 40 min, nesanāk nostopēt, ejam uz priekšu. nostopējam ar pēdējām cerībām vienu vīrieti. viņš aizveda līdz pagriezienam uz Tukumu. ok, tad izkāpām ārā un nostopējām trešo mašīnu, kas mūs līdz Ventspils šosejai aizveda. pulkstenis bija jau 16:00.. mēs aizvilkāmies līdz veikalam, nopirkām kvasiņu, jo visu dienu neko nebijām dzērušas, a visu dienu bija tāda svelme. nu labi, tālāk atkal ilgi mēģinājām nostopēt. nostopējām un mūs līdz Kuršiem aizveda, tas ir 5km no Slokas. Slokā bijām neilgi pirms 18:00.

tā nu es aizvadīju iepriekšējo nedēļas nogali. haha.


[pamēģini šajā bildē atrast mani! šī pagaidām ir vienīgā, kur mani un Agnesi var redzēt, tāpēc neko labāku nevaru piedāvāt]

listening to: PND - Vagīna

P.S. draugi, nesitiet mani. un jā Agnes, tā dziesma. :D

ir tā..

šis ieraksts ir veltīts kādai labai draudzenei.
es nojaušu, ka viņa šeit nav bijusi kādu laiku vai arī tāpat kā es, vienkārši nav saņēmusies, lai kaut ko uzrakstītu.

nu tad tā, es šodien sapratu, ka esmu pagalam slikts draugs.
esmu aizmirsusi par daudziem. eh.
es gribu satikt viņu, savādāk es jūdzos nost. visi vasaras daudzie plāni, bet es pat neesmu uzrakstījusi viņai netā, lai apvaicātos kā viņai iet.
es jūtos bezgala slikti, jo man tik tiešām viņas pietrūkst. man jau sen vajadzēja būt jūrmalā un sen vajadzēja viņu satikt.. bet es esmu pārāk slinka (kā jau minēju slikts draugs). tā vien šķiet, ka esmu aizmirsusi visu. šodien pat sapratu, ka neatceros precīzu datumu, kurā viņai ir dzimšanas diena. ;/ un tie saucās labākie draugi. agrāk mēs zinājām gandrīz visu viena par otru, bet tagad nekā. mani tas sāk satraukt arvien vairāk. ja viņa būtu onlainā, es viņai uzrakstītu, bet tā noteikti izklausītos pēc sūdzēšanās.. tā diemžēl es izklausos bieži. ne par velti daudzi no manis novēršas. man tik tiešām nav skaidrs viedoklis par to, kas notiek. es nekad nemāku paskaidrot to kā jūtos. vienmēr izplūstu garās runās par kaut ko, kas beigu beigās atkal izklausās pēc sūdzēšanās, jo nu tāda es esmu - liela sūdzambībele - nekas vairāk.

***
hmmm, tikko runāju ar savu puiku un viņš man uzdeva jautājumu, lai es izstāstu viņam savu domāšanas lōģiku. un tad es aprāvos, tas man nedaudz lika padomāt, par to, ka man patiesībā tādas nemaz nav. es domāju to, ko es gribu domāt. nākamajā brīdī varu domāt savādāk, bet manas domas nemainās katras piecas minūtes, nē, tā gan tas nenotiek. lai arī varētu šķist, ka es tāda esmu, bet nu tiešām, tāda nu gan es nemaz, nemaz neesmu.

***
man ir apnicis ciest. tāpēc pats vienkāršākais, ko es varu darīt, ir aizmirst cilvēku, kurš man nozīmē daudz un vairāk nekad neiemīlēties, lai man nekad nebūtu jācieš tā, kā tas ir bijis līdz šim.





listening to: kate nash - nicest thing

beigas.

visam skaistajam reiz pienāk gals.
es laikam nekad īsti to neaptveršu, bet nu iekšas graužas. ir tāda sajūta, ka ķermenī ir laika deglis un drīz eksplodēšu.
vnk garīgais pilnīgi zem nulles.
piedod mazais. ;(
nu kādēļ vienmēr man viss ir jāsačakarē.
tu neesi Latvijā pat nedēļu un mēs jau bez maz vai ienīstam viens otru.
nu tā tam nevajadzētu būt.
ehh. es tikai gribu izrunāties no sirds.
reiz tam visam jāpieliek punkts.
negribu justies dēļ tā vēl sliktāk.
tikai abpusēja uzklausīšana un iespējams, ka kaut kas mainīsies.

http://www.youtube.com/watch?v=8Z5umE1PCX0&playnext=1&list=PLD206BDB1C3DE40D2

šito arī klausos visu laiku.

ak Raini,Raini!

šodien ap pusdeviņiem vakarā beidzot pievarēju latviešu dramaturga Raiņa lugu "Jāzeps un viņa brāļi"..
viena no labākajām lugām, ko esmu lasījusi.
tiešām emocijām pārbagāta un mana seja nebija kā ciets akmens, izdzīvoju līdz lugas gaitai no sākuma līdz beigām. tagad tik atliek dzeja. vēl radošais darbs jāuzcepj pa rītdienu. būs labi. es ceru!

bet jā, rītdiena solās būt tiešām traka, jo nu būs jārukā daudz.daudz.
lai arī kā negribas, bet līdz 9iem visam jābūt pabeigtam, tad veldzēšos dušā un tad jau jāliekas čučēt, jo 26tais datums man sāksies agri. esmu uztraukusies. eh. bet nu būs jau labi.

brīvdienas aizritēja jauki un saulaini. laigan paspēju arī pamācīties, tomēr tik daudz kas vēl ir atlicis, ka nezinu pa kuru laiku visu to paspēšu, bet nu es centīšos. solos.



listening to: dzelzs vilks & forshpil - teci gaiši mēnestiņ

this made my day. ;D

man šodien nu noteikti nav no tām veiksmīgākajām dienām, bet ir cilvēki, kas vienkārši MĀK kaut kādā veidā mani iepriecināt.
(sun)

[23:30:56] PSICHO GREEN.*: tu atceries kā es tevi agrāk saucu?
[23:31:05] PSICHO GREEN.*: nu tad, kad mēs bijām kopā...
[23:31:08] Nevaru izdomāt niku: stulbais stulbenis
[23:31:13] Nevaru izdomāt niku: :D

ak, sasmējos.
paldies. ;*



listening to: t.i. feat. christina aguilera - castle walls

tā!

parasti ir dzirdams teiciens - ja kaut ko ļoti, ļoti vēlas, tas piepildās!
tad laikam, lai piepildītos tas, ko es visvairāk vēlos, man vajadzētu mainīt vārdu..
jo tā vien šķiet, ka dažam ieraugot manu vārdu vispār pāriet vēlme mani uzklausīt!
nemaz nerunājot par to, ka tā vien šķiet, ka viss ko es dzirdu ir meli.
jūtos emocionāli sagrauta.
paldies dažiem indivīdiem, kuri pacentās. :*

f**k

tieši šogad, tieši šomēnes, tieši šonedēļ, tieši šodien, tieši šajā stundā, minūtē un sekundē es atslēdzos no tevis. izslēdzu savas jūtas un aizmirstu tevi. tā būs vieglāk. es negribu dzirdēt iemeslus kāpēc tu man neatbildi, nu labi, patiesībā gribu, bet tam vairs nav nozīmes... es esmu iztukšota, man viss ir noriebies, es gribu ielaist pavasari ne tikai savā galvā, bet arī sirdī. es gribu būt patiesi laimīga, bet ar tevi es vairs to neizjūtu, šodien paiet tieši četri mēneši kopš mūsu pēdējās tikšanās reizes, kārtējais pretīgais, mokošais posms manā dzīvē. tā ir katru gadu (parasti pat vairākas reizes gadā, drīzāk jau nepārtraukti). es gribu izslēgt savas emocijas, kā to var izdarīt ar lampu, datoru, televizoru vai mobīlo telefonu. vienkārši piespiest pogu off un atbrīvoties no visa liekā, kas manī ir sakrājies. es esmu vāja, bet tev vajag stipru, spēcīga rakstura balstu līdzās. es neatbilsu nevienam kritērijam. es nevaru pārlekt savai dirsai, lai tikai būtu tāda, kādu esmu sevi iedomājusies tev līdzās. man ir apnicis censties būt tādai, kāda es nemaz neesmu. un jau atkal es jutīšos nesaprasta. vai šajā pasaulē ir kāds, kas mani pilnībā saprot? attālums ir maita, viņš tikai izbojā visu, kas vēl pirms mirkļa man bija šķitis tik īsts, patiess un nesagraujams. tomēr maita visu sagrāva. nav vairs tā, kam bija jābūt. iespējams, ka es biju tikai laika kavēklis, nepareizi nosapņots sapnis, kuram tā arī nebija lemts piepildīties. es aizveru savas sirds durvis tev ciet. tieši tagad!
es apgāzīšu visu ko tikko pateicu, es nevaru bez tevis. bet tomēr, es vismaz gribu mēģināt būt stiprākai pašai par sevi, savām jūtām, kuras mani moka ar katru dienu arvien vairāk un vairāk. ir taču jābūt kādai izejai no šī. nevar būt, ka katra diena paliek melnāka un melnāka, nevar būt, ka mani visu laiku ievelk šajā melnajā caurumā, ir taču jābūt arī baltajiem laukumiem, kādai gaismas strēlei, ir!
gribu dzīvot ar domu, ka rītdiena būs labāka. un tā arī būs.


COLD DEAD EYES.



atlaid mani, ļauj man justies kā brīvajā kritienā, pašlaik es tikai traucos iekšā sūdos un nevaru nokrist uz zemes. lidināties ir pretīgi, man jau ir apnicis.


listening to: breaking benjamin - the diary of jane (acoustic version)

populiaruma

šodien, precīzāk jau vakar klausosties šadu tādu labu "dziedātāju" izlēmām pilnveidoties un uzsākt mūziķu karjeru. vēl neesmu izplānojusi, kurš mūzikas instruments man labāk piestāvētu - trejdeksnis vai dakšiņas?
bet nu visā visumā, kad būsi ierakstījušas savu pirmo singlu, ielikšu linku, lai varat priecēt savas ausis ar mūsu daiļradi.
mēs būsim kā uzlecošās zvaigznes.
kā Kombuļi.
nu tā riktīgi pa seksīgo.
yō.

āāā, jā. man ir bilde no vasaras, again!


listening to: celldweller - stay with me (unlikely)

bezē cepumi.

šī nedēļa visā visumā no kā pavisam negatīva izvērtās pozitīvā un vakar atkal nedaudz negatīvā, vienvārdsakot, nedēļa kā pa amerikāņu kalniņiem...
visai dīvaina emociju gamma. ja vakar un šorīt no rīta man šķita, ka esmu tik neiedomājami slima vai saaukstējusies, tad tagad man šķiet, ka neviens nav veselāks par mani. hm.
nu jā!
kas notiek? kāpēc viss ir tik savāds? vai tiešām šāda būs arī mana turpmākā dzīve?
bet nu vai kādu tas piš.. ha, nē!
tur jau tā lieta, ka dzīve iet uz priekšu un neatkarīgi no tā kāda ir mana dzīve - krāsaina vai melnbalta, arī es dzīvoju uz priekšu un izbaudu katru minūti, ko man dzīve piespēlē. savā ziņā esmu laimīga, bet no otras - nekas nespēj mani tā pilnībā iepriecināt. ja vien .., hmm.
nu jā, ir cilvēki un lietas, kas to spēj, bet ne vienmēr viņi/as ir pa rokai, lai mani nomierinātu.
tomēr es atkal smaidu, pēc ilga laika esmu atradusi sevī sirdsmieru un esmu diezgan apmierināta ar pašreizējo dzīves situāciju. taču es zinu, ka viņa uzlabosies, pavisam, pavisam drīz. un tad es būšu kā maza maija saulīte un nekas nespēs man sabojāt iekšējo prieku, kāds mani pārņems.
tik siltas sajūtas, jo ar vēja spārniem tuvojas brīdis, diena, kad viss uzlabosies.
es gribu dejot no prieka. es ēdu baltos bezē cepumiņus, ļauju tiem lēnām izkust manā mutē un priecājos par parastu ikdienas ritējumu. cik skaista gan ir dzīve, kad apzinies, ka ir kāds, kurš smaida domājot par tevi, smaida vien dzirdot tavu balsi.. ak, vienkārši dzīve iet pamazām uz augšu un depresīvā Diāna pamazām paliek pagātnē, cik jauki.
jau atkal pasmaidīju, laigan šķiet, ka agrāk es nemācēju smaidīt, es aplūkoju vecos attēlus un brīnos, ka manas bildes lielākoties bija parastas un nopietnas, tomēr pa vidu redzot šīs smaidīgās ir tik grūti nesmaidīt, atcerēties tos brīžus un izdzīvot tos atmiņās, un šīs atmiņas garšo pēc tieši šiem bezē cepumiņiem, kas kūst man mutē. gardi!
smaids, smiekli, jauki brīži un daudz atmiņu par rudeni, par visu aizvadīto un pagājušo, bet priecē doma, ka viss vēl nav beidzies un varbūt būs vēl daudz, daudz labāk. ^.



listening to: the used - come undone

my self-defence

jauns gads, jauna dzīve.
varbūt tas ir sākums jaunam blogam?
vēl vakar biju apņēmusies šim blogam paralēli rakstīt vēlvienu.
tagad vairs neesmu riktīgi pārliecināta, ka vēlos to darīt.
***
šodien pētīju savas vecās bildes, nedaudz atjaunoju un pielaboju, tā nu iznāca, ka pati esmu ļoti apmierināta ar iznākumu.
(sun)
cik laiks ātri skrien, vēl šķiet, ka vakar bija tikai 2008. gads un es vēl biju tikai 14 gadus veca.
lai nu kā, ja man jāizvēlas starp pieaugušo dzīvi un bērnu dārzu, es izvēlos otro.
***
tā nu tas ir!
life goes on and on
***
kāpēc cilvēki tik ļoti pieķeras cilvēkiem nevis lietām? vieglāk ir pieķerties lietām, jo tās taču varam glabāt pie sevis.
eh.
***
man pietrūkst vecās Diānas. nesamaitātās Diānas. mazās Diānas, kuru varētu izmainīt un neļaut viņai būt šādai - tādai, kāda tagad esmu kļuvusi.
***
man ir paveicies ar to, ka es vēlos mainīties.
esmu apņēmības pilna kļūt par tādu cilvēku, kādu vēlos.
es neļaušos cilvēku pļāpām par mani, jo tikai es pati iekšēji zinu, kāda es vēlos būt, kāda es kļūšu. tieši tā.
nekas mani neapturēs no mana mērķa!
***
pasaule ir tik pilna melu un netaisnības, ka šķiet, ka vismaz kādam ir jāsāk rīkoties, jo ja stāvēšu taisni un pati uz savām kājām, es vismaz panākšu balansu pati savā dzīvē un man nebūs vairs jāuztraucas par citu dzīvēm.
***
cilvēks ir ļauna pesona, kuram ir svarīgs tikai viņa viedoklis, bet vai mēs kādreiz padomājam par tiem, kas ir zemāki par mums. kā jums patiktu, ja uz jums skatītos no augšas? - nedomāju, ka tas būtu jauki.
***
zinu, ka šis ieraksts ir visai daudzveidīgs/daudzpusīgs, bet ar tieši šādu rakstu vēlējos iesākt šo gadu.
tā ir kā jauna lappuse, sākums kaut kam jaunam un skaistam.
***
ja mainīsieties jūs, mainīsies arī cilvēki jums apkārt! tāpēc sāciet paši ar sevi, nevis vainojiet citus pie jūsu problēmām. patiesībā jau pati sakne ir mūsos pašos.

LŪK TĀ!




listening to: iamx - the negative sex

***
We all want to fuck ourselves and rape the world
So the arts of the cult prevail
If any see, not god, not love