visam skaistajam reiz pienāk gals.
es laikam nekad īsti to neaptveršu, bet nu iekšas graužas. ir tāda sajūta, ka ķermenī ir laika deglis un drīz eksplodēšu.
vnk garīgais pilnīgi zem nulles.
piedod mazais. ;(
nu kādēļ vienmēr man viss ir jāsačakarē.
tu neesi Latvijā pat nedēļu un mēs jau bez maz vai ienīstam viens otru.
nu tā tam nevajadzētu būt.
ehh. es tikai gribu izrunāties no sirds.
reiz tam visam jāpieliek punkts.
negribu justies dēļ tā vēl sliktāk.
tikai abpusēja uzklausīšana un iespējams, ka kaut kas mainīsies.
http://www.youtube.com/watch?v=8Z5umE1PCX0&playnext=1&list=PLD206BDB1C3DE40D2
šito arī klausos visu laiku.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru