jūtos atvieglota par to, ka tas ir aiz muguras.
tagad tikai nelielais satraukums par to kāda būs atzīme.
bija grūti noskatīties kā viņas plēšas.
nespēju neiejaukties.
zinu, ka varbūt rīkojos nepareizi.
tas arī savā ziņā palīdzēja saprast, ka klase nav manas otrās mājas.
saņēmu pretī atcirtienu.
bet nu tomēr, mani taču ievēro.
hmm. bet ja tā padomā, ko jūs izvēlētos, būt pamanāms vai arī būt uzklausāms.?
esmu par šo tēmu domājusi ilgus gadus.
gandrīz deviņus gadus, pārnākot mājās mokoties ar domām, kāpēc es izvēlējos tieši šo skolu.
arī šodien ar asarām acīs gāju mājās, jo uzdrīkstējos pateikt savu sāpi.
paldies Luīzei, Elīzai un Ditai, kā arī Signei, kuras šodien man tiešām uzlaboja garastāvokli. domājams, ka kādu laiku veikalus negribēšu redzēt, vēl joprojām sāp kājas.
bet nu jāā. jūs man palīdzējāt saprast, ka kaut vai jūsu dēļ ir vērts censties. (:
tagad kaut kādā ziņā nevaru sagaidīt klases pasākumu.
paldies jums jaukās.
bez jums es tiešām šodien būtu sajukusi prātā.
mana otrā un vislielākā, vismīļākā ģimene pasaulē. ♥
TOMĒR.
diān, paldies liels arī tev! :*
AtbildētDzēstnav jau par ko.
AtbildētDzēsttu jau mani pielauzi.
par ko man jāsaka paldies tev un jums visām. :*