svētdiena, 2009. gada 20. decembris

sešas nedēļas

Tas tomēr notiek. Pagājušas jau sešas nedēļas, bet reizēm ir tāda sajūta, ka laiks pats skrien uz priekšu un patiesībā pagājušas tikai pāris dienas. Ir tik skumji iedomāties, ka es esmu šeit, bet viņš ir kautkur citur, tomēr es vēljoprojām domāju par viņu, viņš ir mana laime un es zinu, ka arī, lai kur viņš būtu, viņš arī domā par mani.


pie šī mazulīša es tikšu janvārī. ^^

listening to: gary jules - mad world.mp3

piektdiena, 2009. gada 27. novembris

BĻE.ŠODIEN.VISS.IR.BĻE.

Mana dzīve līdzinās aukstam ledus klucim. Nav neviens kas sasilda, neviens kas izlauž ceļu uz priekšu, neviena nav.. Šodien nav noticis nekas ievērības cienīgs, ja vien neskaita to, ka nu es tiešām ienīstu cilvēkus. Cilvēki mūždien sagādā man galvassāpes.
Visticamāk, ka kādu laiku mani neviens neredzēs, jo es domāju nozust no šīs pasaules uz kādu laiku. ^^
Neviens mani tāpat nesaprastu. NEVIENS. Tu mani saroti? -Nedomāju viss.
Emocijas ir sākāpinātas, bļe jau stundu no vietas bimbāju, ka man tuvs cilvēks brauc prom no LV, viņš man šobrīd ir viss, es būtu gatava atdot savu dzīvību, lai tik viņš nebrauktu prom, bet kādu tas rausta? -Atkal jau nē.
Un kāā man justies, kā nevajadzīgai rotaļlietai? Ir tik smagi apzināties, ka nevienam nerūp tas, kas ar mani notiek. Nevienam. Pilnībā nevienam. Ir kaut viena dzīva dvēsele kura šobrīd par mani uztraucas. Nav. Neviens neraksta, nezvana, pat vecākiem ir vienalga.
Visideālākais - nākamnedēļ, mans tētis izvācas no šejienes un man būs nu jau par diviem cilvēkiem mazāk. Drīz arī visi pārējie aizbrauks un es palikšu viena. Nēēēē. Drīzāk jūs paliksiet vieni, jo es pazudīšu visātrāk no jums visiem.
Atvieglošu daudzu cilvēku dzīves un man nenāksies domāt par visām šīm lietām, kas šobrīd notiek, jo kuru gan uztrauc tādas mazas meitenes liktenis.
Iesperiet ar kāju pa mani un pārbaudiet, vai maz es esmu dzīva. ;D
Diez cik liels būs jūsu pārsteigums, kad es tiešām izrādīšos cilvēks ar miesu un asinīm, un jūsu zināšanām man arī ir jūtas. bļēēē. man ir jūtas.

Arlabunakti, es iešu izdomāt ko man darīt atlikušo laiku.

svētdiena, 2009. gada 1. novembris

Down.mp3

grr. šis bija visnogurdinošākais brīvlaiks kāds man ir bijis.
ko es esmu paspējusi izdarīt?
-varētu teikt, ka neko.
tātad:
1)aizbraucu uz Mālpili
2)uzšuvu savu pandu jaku
3)nosvinēju Rūtai dzimšanas dienu
4)man ir tetuvējums
5)nobumbulēju vairākas dienas pie datora

sviests.

Padodiet mangali. ;D

Diāna mīl Rūtu. <33

piektdiena, 2009. gada 9. oktobris

..man vajag garīgu palīdzību..

Kāpēc sadziedēt pagātnes atstātos ievainojumus ir tik grūti?
Es nevaru pārstāt iztēloties, ka viss atkal nostāsies uz stabilām kājām, ka mana dzīve turpināsies un iegriezīsies līdzšinējās sliedēs. Tas nav iespējams, jo VIŅŠ manī ir iegravēts uz ilgu laiku. Viņš turpinās ievainot mani līdz manis vairs nebūs, līdz viņš būs nonācis līdz pašai virsotnei. Līdz virotnei, kas krasi izmainīs manu dzīvi. Es negribu viņu aizmirst, bet tas laikam būtu pats pirmais, kas man būtu jādara, lai ar manu veselību nenotiktu nekas ļauns.
Un mēs visi sakam, labāk aizmirst...tomēr tas nav tik vienkārši kā izskatās, it īpaši, ja viss kas ir bijis nospiež manu prātu un ir kopā ar mani manos sapņos un manās domās. Žēl, ka es nevaru būt vadāma un nevaru pavēlēt savām jūtām, jo pirmais ko es izdarītu, ja tā notiktu izdzēstu viņu uz visiem laikiem, un neatstātu nekādas pēdas par viņa eksistenci.
Zinu, ka atkal izklausās pēc emo-story, taču es vienkārši vēlos, lai jūs mani fiziski un garīgi atbalstītu. Vēlos pēc iespējas ātrāk tikt vaļā no pagātnes, no atmiņām, no visa kas saistās ar VIŅU...

trešdiena, 2009. gada 30. septembris

anonīmie anoreksiķi.

diena ir ideāla.
es vnk vārtījos uz ietves.
Agnes, es tevi mīlu.

porno & co - ēst mazo lācīti.[rock]

trešdiena, 2009. gada 23. septembris

Smieties ir labāk nekā raudāt. It sevišķi, ja nepalīdz ne viens, ne otrs.

Viss jau atkal ir galīgi nogājis no sliedēm.
es jūtos vainīga pie visa kas pēdējā laikā notiek, nespēju rast sevī iekšēju mieru, jo šķiet, ka vienīgais ko es protu, ir sagādāt kādam sāpes un ciešanas.

traki. jā, es zinu.
visu laiku domāju par viņu. [smagā pagātne. ;//]

bet es esmu stipra, i hope.

sugarcult - pretty girl.mp3

piektdiena, 2009. gada 11. septembris

visam skaistajam arī reiz pienāk gals.


paldies par visu. paldies, ka iemācīji man saprast patieso nozīmi, arī man bija grūti aizmirst visu kas noticis, taču tagad viss ir skaidrs un es beidzot zinu, ka tā bija tikai nožēlojama pieķeršanās. tomēr, lai arī kas notiktu, tu pagaidām vēl esi manā sirsniņā, taču - i`m gonna kick your ass. [devil]

ceturtdiena, 2009. gada 13. augusts

lietus..

ārā līst.. tas ir tik patīkami.. tik svaigs gaiss.. izej ārā un pasmaržo gaisu, tik svaigs un patīkams.. tagad labprāt izietu ārā un ļautu sev salīt no galvas līdz kājām.. tā, ka gribas, lai katra no tavām drēbju vīlēm ir tik slapja, ka tev pat ir grūti paiet no ūdens smaguma.. ahh, palēkāt ar basām kājām pa peļķēm, sajust gludos akmeņus zem kājām, un izbaudīt vasaru.. ^______________^

trešdiena, 2009. gada 12. augusts

jūra, smiltis, saule un vēl citi nieciņi.

brum brum. šodien man ienāca prātā aiziet uztaisīt jaunas bildes.. es gribu ielikt albumā kko jaunu un elpu aizraujošu.. ah, ja viņš zinātu, cik daudz es par viņu domāju.. es pat nespēju pārstāt to darīt. manai dzīvei viņš ir piedevis vairāk zaļās krāsas. es ar katru dienu vairāk gribu, lai pienāk tā diena kad es beidzot satikšu viņu un mēs vazāsimies pa šaurajām Vecrīgas ieliņām.. mm

jā, jā.. u mean everything to me. <33

bildes es ielikšu vēlāk, apsolu. ^^

atā, mani Murmulīši. ;**

svētdiena, 2009. gada 9. augusts

augusts manā dzīvē..

patiesībā šis mēnesis manuprāt manā vasarā paskries visātrāk. tūlīt jau būs klāt skola, tas nozīmē arī to, ka tuvojas beigas tam laikam kamēr mācos 49. vsk... esmu tik ļoti apņēmusies tikt no turienes prom ar visiem 10 roku un kāju pirkstiem. bēt tomēr ir viena lieta, kādēļ man ir tik ļoti skumji, laigan zinu, ka mani klasesbiedri nav tie labākie, bet tomēr esmu ar viņiem nomācījusies jau astoņus gadus, un tomēr kaut nedaudz esmu viņiem pieķērusies, no visas sirds.
jūs pat nevarat iedomāties, cik tas ir mokoši, kad kādu reizē ienīsti, bet tomēr mīli. visi šie jaukie cilvēciņi ir man gluži kā ģimene, tomēr ir tikai gads un es ceru, ka pa šo gadu mēs satuvināsimies tā, lai man par viņiem visiem paliktu vislabākās atmiņas. to pierādīja arī pēdējā klases ekskursija, laigan zinu, ka Inga pret mums nav nemaz tik iecietīga, bet es ceru, ka nākamgad beidzot mums būs ideāla klases ekskursija, ar visiem cilvēciņiem, un tā, lai to varētu ierāmēt pie vislabākajām atmiņām. es zinu, ka neesmu tas cilvēks, kas iederas šajā klasē, jo es esmu citāda, bet tomēr dvēselē es esmu tieši tāda pati kā viņi visi..

tamdēļ arī sakāmvārds: "Neskati vīru no cepures!".

ceru, ka satuvināšos ar visiem, jo izlaidumā gribu raudāt, un nevis bēdu asaras, bet laimes, jo jūs būsiet padarījuši deviņus gadus par vieniem no labākajiem gadiem manā mūžā. (sun)

trešdiena, 2009. gada 29. jūlijs

your heart is an empty room..

dooh, cik stulbi, ka es nevaru rakstīt ar garumzīmēm, jo man šajā datorā tādas vnk nav.
tāpēc es ar iemīļoto copy-paste palīdzību rakstu šo bloga ierakstu.

manī ir sakrājies tk daudz.. laikam tiešām laiks ir domāt par atvadām no šīs pasaules, bet ja nav citas izejas, es jūtos tik nedzīva, tik bailīga un nomākta.

ja vēlaties mani saprast, tad palasiet Džodijas Pikultas grāmatu "Deviņpadsmit minūtes".

paldies par uzmanību.!

piektdiena, 2009. gada 24. jūlijs

22:00 vakara pasaciņas laiks

sveika mīļā, resnā slampa.
zinu, ka neesi resna un neesi slampa, bet es esmu nūģis un man patīk visus saukt par arbūzu pakaļām.

vaj Tu zināji, ka es esmu atkarīga no grāmatām.
nedomāju viss.

es pašlaik esmu iegrimusi Džodijas Pikultas "Deviņpadsmit minutēs".
ūn..

jā, es gribēju vnk ielikt bildes no mana bomārtusa. ^^


svētdiena, 2009. gada 19. jūlijs

vienmēr turamies kopā..

mur mur, man ir fantastiska draudzene. [love]
tiešām nekad, nekad negribētos viņu pazaudēt.

uč, uč.. mīlu Tevi no visas sirsniņas.
un es priecājos par to, ka esi tikusi pāri viņam. :)

liela buča. :***

trešdiena, 2009. gada 15. jūlijs

klusēšana vēl nenozīmē to, ka esi vājš...


pagājušajā naktī neaizvēru ne acu. man bija bail aizmigt, sēdēt pie datora arī negribējās, jo tad es laikam justos vēl sliktāk, nekā pavadot nakti saritinājusies kamolā ar plīša lācīti rokās... jā, zinu, es esmu vāja, bet tu mani tādu padarīji, viss tikai pateicoties tev.
zinu, ka nespēj novērtēt to, ko man esi devis, par to norādīja arī mūsu šīs dienas sarakste. taču kas tas ir? sešas vēstules pēc nedēļas ilga klusuma brīža. tas ir nožēlojami smieklīgs un nesalīdzināmi mazs skaitlis salīdzinājumā ar mūsu agrāko sarakstu vēsturi.. vienkārši šķiet, ka esam visu izrunājuši, tāpēc arī mums vairs nav nekas runājams. bet tomēr, mēs [ne tu, ne es] nezinām iemeslus kāpēc tas viss notika tā un ne savādāk. mums abiem ir katram savs viedoklis, bet tomēr ne viens, ne otrs nav pareizs. taču iemesli var būt miljoniem, tāpat kā atbildes uz jautājumu - kāpēc? kā es vēlētos, lai man nevajadzētu domāt par visu kas bijis, taču tas ir tik neiespējami.. tāpat, kā neiespējami ir izdzēst tevi no sava prāta. mans prāts ir kā ieeļļots motors, kuram ir neizsīkstoši eļļas krājumi. zinu, ka varu būt pateicīga, ka man ir vismaz neliela daļa no tevis, tas ir mūsu draudzība, kuru neviens nepārraus, taču ja tā padomā, vai šī draudzība ir abpusēja, ja priekš manis viņš ir kas vairāk kā tikai parasts draugs? drošvien jau, ka nē, ja jau tā ir...

bet vismaz tagad man būs iemesls apsēsties dīvānā un kādu laiku padomāt atbildes uz miljoniem jautājumu, kuri man radušies visa šī raksta tapšanas laikā.

Eliots - Divdomīgā serenāde

otrdiena, 2009. gada 14. jūlijs

man nevajag sirdi, lai saprastu ko man nozīmē...

šodien aprit tieši astoņi mēneši kopš viņu pazīstu, jā.. zinu ilgs laiks..
tas ir paskrējis nemanot, bet iedomājos, ka ir atlikuši vēl tikai četri mēneši, līdz būs pagājis jau gads un tad es tiktiešām varēšu sacīt, ka viņš ir daļa no manas sirds, daļa no manas dzīves..

atmiņu gruzis iestājās..
gribētu pagriezt laiku atpakaļ uz izdzīvot visus brīžus, gan skaistos, gan netik skaistos vēlreiz..
izliet tās pašas asaras, tikai varbūt netik sāļas.. izsmiet tos pašus smieklus, bet varbūt netik saldus.. gribētos izbaudīt tos pieskārienus, katru rokas vilcienu, katru elpas dvašu, katru tavu smaidu, katru tavu skarbo vārdu, katru stundu, katru minūti, varbūt pat sekundi, vēl vairāk - sekundes simtdaļu..
bet es zinu, ka tu nemāki mīlēt, un nezini, kā ir tad, kad tu kādu mīli tik spēcīgi, kad aizverot acis ir tāda sajūta, itkā tu lidotu.
taču tev mīlestība ir sveša, un nekad nebūs saprotama.
tev tā ir kā gaisma tuneļa galā, kuram galu nav iespējams saskatīt..

taču tevis dēļ esmu atradusi iemeslu dzīvot, mīlēt un cerēt...

DEVIL IS MY BITCH.*




Kopš pieķēru viņu melos mana dzīve ir apgriezusies par 180 grādiem, tagad visu dienu klausos Marilyn Manson un sapratu,ka viņa dziesmās ir kas piesaistošs...
*You wanted perfect, you got your perfect
Now I`m too perfect for someone like you...

PATS VAINĪGS, KA PALAIDI GARĀM TĀDU IESPĒJU.!
Tu mani vairs neinteresē.
Nesaprotu, ko es atradu Tevī..

ceturtdiena, 2009. gada 9. jūlijs

"elks, cilvēks kas man liek aizmirsties un ...


kamēr esmu šeit es aiz garlaicības vai beidzos nost.
labi, ka esmu atradusi kādu, kura blogu varu lasīt no rīta līdz vakaram un man tas neapnīk, jo viņa blogs mani pārņem un es pat būtu gatava neiet gulēt, lai varētu visu nakti lasīt to no viena gala līdz otram.
jā, jā.. es te tikai sajūsminos, bet tā arī neesmu pateikusi kam tas blogs pieder.
pievienošu adresi, lai arī jūs varat sajūsmināties tāpat kā es. hih..

apbrīnojams cilvēks. apbrīnojamas bildes. fascinē viss kas viņam ir. ahh. http://alexevans.net/
palasiet arī jūs un pārliecinieties par maniem vārdiem.

trešdiena, 2009. gada 27. maijs

Love Games.

Beidzot var teikt, ka vasara jau ir iesākusies! [jēj]
Šī vasaras smarža ir tik patīkami svaiga, ātrāk atpūtu, beidzot varēšu skriet un izbaudīt brīvību. Nezinu kādēļ, bet šodien kamēr lasīju Aptumsumu, es vnk nolūzu, pamodos un man likās, ka es tikai sapņoju, ka esmu lasījusi. Es pat nezinu ar ko lai iesāku savus vasaras plānus:
1) jāapciemo Kristiāns Liepājā;
2) jāaizbrauc pie Rūtas uz Valmieru;
3) jāatklāj peldēšanās sezona;
4) jābrauc uz Zvēru [+/-];
5) jāaiziet uz Slokas Papīra Rūpnīcu;
6) jānosvin kārtīgi Jāņus;
7) jābrauc pie tēta uz Krieviju;
8) un vēl daudz kas cits!

pirmdiena, 2009. gada 13. aprīlis

īsumāāā.. ^^

SORRY, KA SEN NEESMU NEKO RAKSTĪJUSI.
MAN TIEŠĀM NEBIJA LAIKA, VAI ARĪ ES BIJU TĀDĀ KONDĪCIJĀ, KA NESPĒJU NEKO IERAKSTĪT.
JAU ATKAL MANI MOKA TĀ SAJŪTA.
FCK, ES CERU, KA VASARĀ MANIS VAIRS NEBŪS UN JUMS MĪĻIE VAIRS NEBŪS JĀLASA MANAS MUĻĶĪBAS.


DIEZ KĀ IR NOMIRT?
HMM, ES TAGAD GRIBU NOMIRT.
BET ZINU, KA JAU RĪT ES VAIRS NEGRIBĒŠU.


TĀKS, MANS BRĪVLAIKS AIZRITĒJA SAMĒRĀ PIEKLĀJĪGI, JA NESKAITA, KA ES ESMU NELAIMĪGA.
BET NU POHUJ TAČU, GALVENAIS, KA JŪS ESAT LAIMĪGI.
PAR MANI VISAI PASAULEI IR VNK NOSPĻAUTIES UN TAD VĒL PĀRIS REIZES PAMĪDĪT.
NU TĀTAD ES KKUR DZERSTĪJOS APKĀRT, SĀKU PĪPĒT, PASPĒJU ATMEST, UN ARĪ NO DEKŠA TIKU VAĻĀ, JO MAN NEĻĀVA VIŅU VAIRĀK LIETOT. ;/
MAN VAJAG DEXI.
FCK, KĀDAM NAV 2.08 sant., MAN VAJAG DEXI.
HMM, JŪS GRIBAT ZINĀT, KĀ ES NOSVINĒJU SAVU DZ/D?
HI, ĻOTI JAUTRI.
MANI APSVEICA LABĀKĀ DRAUDZENE, OMĪTE, VECĀKI, MANS PUISIS [KURU PATIESĪBĀ ES ŠĶIET KKAD PAMETĪŠU, HMM, ZINU ESMU MAITA. [ROCK] BET MAN POHUJ]
TĀMTARĀM, SAJONARA MĪĻIE.
GAN JAU SATIKSIET MANI KKAD ELLĒ.

P.S. AIZMIRSU PATEIKT, KA ES VAIRS NEVIENU NEMĪLU.
MAN NAV SIRDS. [ĻAUNIESMIEKLI]

PFFF.
JŪS ESAT LASĪJUŠI KKO NOŽĒLOJAMĀKU?
NEDOMĀJU GAN. :P

JĀM, PALDIES MURMURMULĒ PAR VĒSTULI.
MABYE ES TEV KKAD ATBILDĒŠU, KAD MAN UZNĀKS IEDVESMA.
VNK ES PAŠLAIK NEESMU SPĒJĪGA RAKSTĪT MEMUĀRUS.
ES ESMU PĀRĀK ĻAUNA.

KILL ME BEFORE I DIE.
[GUN --> HEART]

otrdiena, 2009. gada 24. marts

Piesaista teksts.

GAIN FAST - VISS MAINĪJIES

Aizgājis. Noskumis un vīlies.
Nepiepildījies sapnis
Izgaist kā nekad nebijis.
Man apnicis ir visiem pierādīt,
Ka viss, kas bijis, mainījies
Un nekad vairs neatgriezīsies.
Un man ir vienalga, vai mani kāds gaida
Negribu sevi pierunāt
Kāds vienmēr grib vairāk, dziļāk un maigāk
Nespēju sevi piedāvāt.
Izmisis, aiz neziņas Tu atkal paslēpies
Tik samulsis, neprātā trakā iemaldījies
Karājies, kājām gaisā un tad pamodies
Lai arī pārbijies, tomēr neprātīgi iemīlējies

I`m a perfect lover. ;P


Es vispār pēdējā laikā tik maz esmu rakstījusi, nav pieticis laika piesēties, jo mūždien daru ko citu. :(
Nu tā, šis laiks ir bijis drudžains, esmu ieguvusi jaunus draugus.

Bļe, es gribu sestdienu ātrāk, gribu rīt dexi. :D

Es klausos Britniju - Perfect Lover. (h)

MANI FORŠUĻI. <33

piektdiena, 2009. gada 13. marts

galvassāpes.

MAN SĀP GALVA.
RĀDĀS HALUCINĀCIJAS.
UN KĀDS VISU LAIKU RUNĀ MANĀS SMADZENĒS.
TIK SŪDĪGI.
KNAPI SPĒJU PADOMĀT.

JĀIEDZER IBUMETĪNS. :D

California.

1.kārtām atvainojos, ka sen neesmu rakstījusi. :D
Ceru, ka Jums pietrūka manis.
Nu tā, esmu tikusi pāri VIŅAM. Beidzot!
Esmu diezgan laimīga, jo kāds cits papūlējās atvērt manas acis, lai saprastu, ka VIŅŠ nav visa mana dzīve.
Paldies, jaukajam cilvēkam.

Nu tā, Baibuk, Tu man ļoti pietrūki, visu šo ilgo laiku. :s

Bet tā, tagad pie galvenā.
Visu laiku klausos Hollywood Undead, un man ienāca prātā ideja, ka gribu uz Holivudu.
Pie visām foršajām ZVAIGZNĒM.
Un galvenais pie manējiem - HU. (love)



Mani mīlulīši Hollywood Undead. <3

trešdiena, 2009. gada 4. marts

Just let me burn. My home burns.


Kāpēc, kāpēc, kāpēc???

Pagājis gandrīz gads kopš apciemoju šo vietu.

Es gribu redzēt un pati pārliecināties par to, ka manas mājas deg.

Tam tā nevajadzēja notikt.Nevaru iedomāties, ka viņas vairs nav.

Viņa vienmēr dzīvos manās atmiņās.

fotouzņēmumos.

un manā sirdī.


GRIBU MĀJĀS...

Stulbie bomāri.viņi ir vainīgi, ka manas mājas deg.

gribu lēkāt pa celefānu maisiņiem, bīties no mašīnām un suņa.

smieties par savām bailēm.

gribu atgriezties tur, jo tur ir mana vieta.


taču es nevaru...


otrdiena, 2009. gada 3. marts

TWILIGHT..

"I like the night," Bella replied. "Without the dark, we`d never see the stars."!

pirmdiena, 2009. gada 2. marts

Move Along

atmiņas, atmiņas, atmiņas.
šodien tāds melanholisks noskaņojums.

es priecājos par dzīvi. xD
ČŠŠŠ.. pārsprāga ziepju burbulis.

iedomājieties, viņš bija liels un spīdīgs. xD

piektdiena, 2009. gada 27. februāris

atceroties 24. februāri.

Paldies par mīļajiem apsveikumiem.
JŪS ESAT FANTASTISKI.
Un man klasē mācās visideālākās klasesbiedrenes.


Vārdi kas mani aizrauj.

Laiks aizrit. Pat tad, kad tas šķiet neiespējami. Pat tad, kad ik sekunde sāpīgi atbalsojas ķermenī kā asiņu duna sasitumā. Laiks rit nevienmērīgi - brīžiem tas steidzas ar savādiem, straujiem pārlēcieniem un brīžiem velkas tik neizturami gausi, tomēr tas rit. Pat man.




















/Stefānija Meiere. Jauns Mēness. 4. Pamošanās./

ceturtdiena, 2009. gada 26. februāris

sākums.

Dienas velkas. Reizēm tāda sajūta, ka laiks ir apstējies.
Taču reizēm, tas skrien tik ātri, ka šķietami, vēlētos apstādināt un iemūžināt skaistākos brīžus no manas dzīves.
Pašlaik sēžu uz sava izsēdētā krēsla pie datorgalda un drukāju savu pirmo rakstu.
Ir diezgan jauki šeit atrasties.
Patīkami, ka ir kāds kas vēro un izsaka savus komentārus.

Vai Jums nešķiet, ka dzīve ir kā tauriņš?
-Man tā šķiet. (:

_____________________________________
Paramore - I Caught Myself