Tas tomēr notiek. Pagājušas jau sešas nedēļas, bet reizēm ir tāda sajūta, ka laiks pats skrien uz priekšu un patiesībā pagājušas tikai pāris dienas. Ir tik skumji iedomāties, ka es esmu šeit, bet viņš ir kautkur citur, tomēr es vēljoprojām domāju par viņu, viņš ir mana laime un es zinu, ka arī, lai kur viņš būtu, viņš arī domā par mani.

pie šī mazulīša es tikšu janvārī. ^^
listening to: gary jules - mad world.mp3
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru