tā!

parasti ir dzirdams teiciens - ja kaut ko ļoti, ļoti vēlas, tas piepildās!
tad laikam, lai piepildītos tas, ko es visvairāk vēlos, man vajadzētu mainīt vārdu..
jo tā vien šķiet, ka dažam ieraugot manu vārdu vispār pāriet vēlme mani uzklausīt!
nemaz nerunājot par to, ka tā vien šķiet, ka viss ko es dzirdu ir meli.
jūtos emocionāli sagrauta.
paldies dažiem indivīdiem, kuri pacentās. :*

f**k

tieši šogad, tieši šomēnes, tieši šonedēļ, tieši šodien, tieši šajā stundā, minūtē un sekundē es atslēdzos no tevis. izslēdzu savas jūtas un aizmirstu tevi. tā būs vieglāk. es negribu dzirdēt iemeslus kāpēc tu man neatbildi, nu labi, patiesībā gribu, bet tam vairs nav nozīmes... es esmu iztukšota, man viss ir noriebies, es gribu ielaist pavasari ne tikai savā galvā, bet arī sirdī. es gribu būt patiesi laimīga, bet ar tevi es vairs to neizjūtu, šodien paiet tieši četri mēneši kopš mūsu pēdējās tikšanās reizes, kārtējais pretīgais, mokošais posms manā dzīvē. tā ir katru gadu (parasti pat vairākas reizes gadā, drīzāk jau nepārtraukti). es gribu izslēgt savas emocijas, kā to var izdarīt ar lampu, datoru, televizoru vai mobīlo telefonu. vienkārši piespiest pogu off un atbrīvoties no visa liekā, kas manī ir sakrājies. es esmu vāja, bet tev vajag stipru, spēcīga rakstura balstu līdzās. es neatbilsu nevienam kritērijam. es nevaru pārlekt savai dirsai, lai tikai būtu tāda, kādu esmu sevi iedomājusies tev līdzās. man ir apnicis censties būt tādai, kāda es nemaz neesmu. un jau atkal es jutīšos nesaprasta. vai šajā pasaulē ir kāds, kas mani pilnībā saprot? attālums ir maita, viņš tikai izbojā visu, kas vēl pirms mirkļa man bija šķitis tik īsts, patiess un nesagraujams. tomēr maita visu sagrāva. nav vairs tā, kam bija jābūt. iespējams, ka es biju tikai laika kavēklis, nepareizi nosapņots sapnis, kuram tā arī nebija lemts piepildīties. es aizveru savas sirds durvis tev ciet. tieši tagad!
es apgāzīšu visu ko tikko pateicu, es nevaru bez tevis. bet tomēr, es vismaz gribu mēģināt būt stiprākai pašai par sevi, savām jūtām, kuras mani moka ar katru dienu arvien vairāk un vairāk. ir taču jābūt kādai izejai no šī. nevar būt, ka katra diena paliek melnāka un melnāka, nevar būt, ka mani visu laiku ievelk šajā melnajā caurumā, ir taču jābūt arī baltajiem laukumiem, kādai gaismas strēlei, ir!
gribu dzīvot ar domu, ka rītdiena būs labāka. un tā arī būs.


COLD DEAD EYES.



atlaid mani, ļauj man justies kā brīvajā kritienā, pašlaik es tikai traucos iekšā sūdos un nevaru nokrist uz zemes. lidināties ir pretīgi, man jau ir apnicis.


listening to: breaking benjamin - the diary of jane (acoustic version)

populiaruma

šodien, precīzāk jau vakar klausosties šadu tādu labu "dziedātāju" izlēmām pilnveidoties un uzsākt mūziķu karjeru. vēl neesmu izplānojusi, kurš mūzikas instruments man labāk piestāvētu - trejdeksnis vai dakšiņas?
bet nu visā visumā, kad būsi ierakstījušas savu pirmo singlu, ielikšu linku, lai varat priecēt savas ausis ar mūsu daiļradi.
mēs būsim kā uzlecošās zvaigznes.
kā Kombuļi.
nu tā riktīgi pa seksīgo.
yō.

āāā, jā. man ir bilde no vasaras, again!


listening to: celldweller - stay with me (unlikely)

bezē cepumi.

šī nedēļa visā visumā no kā pavisam negatīva izvērtās pozitīvā un vakar atkal nedaudz negatīvā, vienvārdsakot, nedēļa kā pa amerikāņu kalniņiem...
visai dīvaina emociju gamma. ja vakar un šorīt no rīta man šķita, ka esmu tik neiedomājami slima vai saaukstējusies, tad tagad man šķiet, ka neviens nav veselāks par mani. hm.
nu jā!
kas notiek? kāpēc viss ir tik savāds? vai tiešām šāda būs arī mana turpmākā dzīve?
bet nu vai kādu tas piš.. ha, nē!
tur jau tā lieta, ka dzīve iet uz priekšu un neatkarīgi no tā kāda ir mana dzīve - krāsaina vai melnbalta, arī es dzīvoju uz priekšu un izbaudu katru minūti, ko man dzīve piespēlē. savā ziņā esmu laimīga, bet no otras - nekas nespēj mani tā pilnībā iepriecināt. ja vien .., hmm.
nu jā, ir cilvēki un lietas, kas to spēj, bet ne vienmēr viņi/as ir pa rokai, lai mani nomierinātu.
tomēr es atkal smaidu, pēc ilga laika esmu atradusi sevī sirdsmieru un esmu diezgan apmierināta ar pašreizējo dzīves situāciju. taču es zinu, ka viņa uzlabosies, pavisam, pavisam drīz. un tad es būšu kā maza maija saulīte un nekas nespēs man sabojāt iekšējo prieku, kāds mani pārņems.
tik siltas sajūtas, jo ar vēja spārniem tuvojas brīdis, diena, kad viss uzlabosies.
es gribu dejot no prieka. es ēdu baltos bezē cepumiņus, ļauju tiem lēnām izkust manā mutē un priecājos par parastu ikdienas ritējumu. cik skaista gan ir dzīve, kad apzinies, ka ir kāds, kurš smaida domājot par tevi, smaida vien dzirdot tavu balsi.. ak, vienkārši dzīve iet pamazām uz augšu un depresīvā Diāna pamazām paliek pagātnē, cik jauki.
jau atkal pasmaidīju, laigan šķiet, ka agrāk es nemācēju smaidīt, es aplūkoju vecos attēlus un brīnos, ka manas bildes lielākoties bija parastas un nopietnas, tomēr pa vidu redzot šīs smaidīgās ir tik grūti nesmaidīt, atcerēties tos brīžus un izdzīvot tos atmiņās, un šīs atmiņas garšo pēc tieši šiem bezē cepumiņiem, kas kūst man mutē. gardi!
smaids, smiekli, jauki brīži un daudz atmiņu par rudeni, par visu aizvadīto un pagājušo, bet priecē doma, ka viss vēl nav beidzies un varbūt būs vēl daudz, daudz labāk. ^.



listening to: the used - come undone

my self-defence

jauns gads, jauna dzīve.
varbūt tas ir sākums jaunam blogam?
vēl vakar biju apņēmusies šim blogam paralēli rakstīt vēlvienu.
tagad vairs neesmu riktīgi pārliecināta, ka vēlos to darīt.
***
šodien pētīju savas vecās bildes, nedaudz atjaunoju un pielaboju, tā nu iznāca, ka pati esmu ļoti apmierināta ar iznākumu.
(sun)
cik laiks ātri skrien, vēl šķiet, ka vakar bija tikai 2008. gads un es vēl biju tikai 14 gadus veca.
lai nu kā, ja man jāizvēlas starp pieaugušo dzīvi un bērnu dārzu, es izvēlos otro.
***
tā nu tas ir!
life goes on and on
***
kāpēc cilvēki tik ļoti pieķeras cilvēkiem nevis lietām? vieglāk ir pieķerties lietām, jo tās taču varam glabāt pie sevis.
eh.
***
man pietrūkst vecās Diānas. nesamaitātās Diānas. mazās Diānas, kuru varētu izmainīt un neļaut viņai būt šādai - tādai, kāda tagad esmu kļuvusi.
***
man ir paveicies ar to, ka es vēlos mainīties.
esmu apņēmības pilna kļūt par tādu cilvēku, kādu vēlos.
es neļaušos cilvēku pļāpām par mani, jo tikai es pati iekšēji zinu, kāda es vēlos būt, kāda es kļūšu. tieši tā.
nekas mani neapturēs no mana mērķa!
***
pasaule ir tik pilna melu un netaisnības, ka šķiet, ka vismaz kādam ir jāsāk rīkoties, jo ja stāvēšu taisni un pati uz savām kājām, es vismaz panākšu balansu pati savā dzīvē un man nebūs vairs jāuztraucas par citu dzīvēm.
***
cilvēks ir ļauna pesona, kuram ir svarīgs tikai viņa viedoklis, bet vai mēs kādreiz padomājam par tiem, kas ir zemāki par mums. kā jums patiktu, ja uz jums skatītos no augšas? - nedomāju, ka tas būtu jauki.
***
zinu, ka šis ieraksts ir visai daudzveidīgs/daudzpusīgs, bet ar tieši šādu rakstu vēlējos iesākt šo gadu.
tā ir kā jauna lappuse, sākums kaut kam jaunam un skaistam.
***
ja mainīsieties jūs, mainīsies arī cilvēki jums apkārt! tāpēc sāciet paši ar sevi, nevis vainojiet citus pie jūsu problēmām. patiesībā jau pati sakne ir mūsos pašos.

LŪK TĀ!




listening to: iamx - the negative sex

***
We all want to fuck ourselves and rape the world
So the arts of the cult prevail
If any see, not god, not love