your heart is an empty room..

dooh, cik stulbi, ka es nevaru rakstīt ar garumzīmēm, jo man šajā datorā tādas vnk nav.
tāpēc es ar iemīļoto copy-paste palīdzību rakstu šo bloga ierakstu.

manī ir sakrājies tk daudz.. laikam tiešām laiks ir domāt par atvadām no šīs pasaules, bet ja nav citas izejas, es jūtos tik nedzīva, tik bailīga un nomākta.

ja vēlaties mani saprast, tad palasiet Džodijas Pikultas grāmatu "Deviņpadsmit minūtes".

paldies par uzmanību.!

22:00 vakara pasaciņas laiks

sveika mīļā, resnā slampa.
zinu, ka neesi resna un neesi slampa, bet es esmu nūģis un man patīk visus saukt par arbūzu pakaļām.

vaj Tu zināji, ka es esmu atkarīga no grāmatām.
nedomāju viss.

es pašlaik esmu iegrimusi Džodijas Pikultas "Deviņpadsmit minutēs".
ūn..

jā, es gribēju vnk ielikt bildes no mana bomārtusa. ^^

vienmēr turamies kopā..

mur mur, man ir fantastiska draudzene. [love]
tiešām nekad, nekad negribētos viņu pazaudēt.

uč, uč.. mīlu Tevi no visas sirsniņas.
un es priecājos par to, ka esi tikusi pāri viņam. :)

liela buča. :***

klusēšana vēl nenozīmē to, ka esi vājš...

pagājušajā naktī neaizvēru ne acu. man bija bail aizmigt, sēdēt pie datora arī negribējās, jo tad es laikam justos vēl sliktāk, nekā pavadot nakti saritinājusies kamolā ar plīša lācīti rokās... jā, zinu, es esmu vāja, bet tu mani tādu padarīji, viss tikai pateicoties tev.
zinu, ka nespēj novērtēt to, ko man esi devis, par to norādīja arī mūsu šīs dienas sarakste. taču kas tas ir? sešas vēstules pēc nedēļas ilga klusuma brīža. tas ir nožēlojami smieklīgs un nesalīdzināmi mazs skaitlis salīdzinājumā ar mūsu agrāko sarakstu vēsturi.. vienkārši šķiet, ka esam visu izrunājuši, tāpēc arī mums vairs nav nekas runājams. bet tomēr, mēs [ne tu, ne es] nezinām iemeslus kāpēc tas viss notika tā un ne savādāk. mums abiem ir katram savs viedoklis, bet tomēr ne viens, ne otrs nav pareizs. taču iemesli var būt miljoniem, tāpat kā atbildes uz jautājumu - kāpēc? kā es vēlētos, lai man nevajadzētu domāt par visu kas bijis, taču tas ir tik neiespējami.. tāpat, kā neiespējami ir izdzēst tevi no sava prāta. mans prāts ir kā ieeļļots motors, kuram ir neizsīkstoši eļļas krājumi. zinu, ka varu būt pateicīga, ka man ir vismaz neliela daļa no tevis, tas ir mūsu draudzība, kuru neviens nepārraus, taču ja tā padomā, vai šī draudzība ir abpusēja, ja priekš manis viņš ir kas vairāk kā tikai parasts draugs? drošvien jau, ka nē, ja jau tā ir...

bet vismaz tagad man būs iemesls apsēsties dīvānā un kādu laiku padomāt atbildes uz miljoniem jautājumu, kuri man radušies visa šī raksta tapšanas laikā.

Eliots - Divdomīgā serenāde

man nevajag sirdi, lai saprastu ko man nozīmē...

šodien aprit tieši astoņi mēneši kopš viņu pazīstu, jā.. zinu ilgs laiks..
tas ir paskrējis nemanot, bet iedomājos, ka ir atlikuši vēl tikai četri mēneši, līdz būs pagājis jau gads un tad es tiktiešām varēšu sacīt, ka viņš ir daļa no manas sirds, daļa no manas dzīves..

atmiņu gruzis iestājās..
gribētu pagriezt laiku atpakaļ uz izdzīvot visus brīžus, gan skaistos, gan netik skaistos vēlreiz..
izliet tās pašas asaras, tikai varbūt netik sāļas.. izsmiet tos pašus smieklus, bet varbūt netik saldus.. gribētos izbaudīt tos pieskārienus, katru rokas vilcienu, katru elpas dvašu, katru tavu smaidu, katru tavu skarbo vārdu, katru stundu, katru minūti, varbūt pat sekundi, vēl vairāk - sekundes simtdaļu..
bet es zinu, ka tu nemāki mīlēt, un nezini, kā ir tad, kad tu kādu mīli tik spēcīgi, kad aizverot acis ir tāda sajūta, itkā tu lidotu.
taču tev mīlestība ir sveša, un nekad nebūs saprotama.
tev tā ir kā gaisma tuneļa galā, kuram galu nav iespējams saskatīt..

taču tevis dēļ esmu atradusi iemeslu dzīvot, mīlēt un cerēt...

DEVIL IS MY BITCH.*

Kopš pieķēru viņu melos mana dzīve ir apgriezusies par 180 grādiem, tagad visu dienu klausos Marilyn Manson un sapratu,ka viņa dziesmās ir kas piesaistošs...
*You wanted perfect, you got your perfect
Now I`m too perfect for someone like you...

PATS VAINĪGS, KA PALAIDI GARĀM TĀDU IESPĒJU.!
Tu mani vairs neinteresē.
Nesaprotu, ko es atradu Tevī..

"elks, cilvēks kas man liek aizmirsties un ...

kamēr esmu šeit es aiz garlaicības vai beidzos nost.
labi, ka esmu atradusi kādu, kura blogu varu lasīt no rīta līdz vakaram un man tas neapnīk, jo viņa blogs mani pārņem un es pat būtu gatava neiet gulēt, lai varētu visu nakti lasīt to no viena gala līdz otram.
jā, jā.. es te tikai sajūsminos, bet tā arī neesmu pateikusi kam tas blogs pieder.
pievienošu adresi, lai arī jūs varat sajūsmināties tāpat kā es. hih..

apbrīnojams cilvēks. apbrīnojamas bildes. fascinē viss kas viņam ir. ahh. http://alexevans.net/
palasiet arī jūs un pārliecinieties par maniem vārdiem.