piektdiena, 2009. gada 27. februāris

Vārdi kas mani aizrauj.

Laiks aizrit. Pat tad, kad tas šķiet neiespējami. Pat tad, kad ik sekunde sāpīgi atbalsojas ķermenī kā asiņu duna sasitumā. Laiks rit nevienmērīgi - brīžiem tas steidzas ar savādiem, straujiem pārlēcieniem un brīžiem velkas tik neizturami gausi, tomēr tas rit. Pat man.




















/Stefānija Meiere. Jauns Mēness. 4. Pamošanās./

4 komentāri: