tieši šogad, tieši šomēnes, tieši šonedēļ, tieši šodien, tieši šajā stundā, minūtē un sekundē es atslēdzos no tevis. izslēdzu savas jūtas un aizmirstu tevi. tā būs vieglāk. es negribu dzirdēt iemeslus kāpēc tu man neatbildi, nu labi, patiesībā gribu, bet tam vairs nav nozīmes... es esmu iztukšota, man viss ir noriebies, es gribu ielaist pavasari ne tikai savā galvā, bet arī sirdī. es gribu būt patiesi laimīga, bet ar tevi es vairs to neizjūtu, šodien paiet tieši četri mēneši kopš mūsu pēdējās tikšanās reizes, kārtējais pretīgais, mokošais posms manā dzīvē. tā ir katru gadu (parasti pat vairākas reizes gadā, drīzāk jau nepārtraukti). es gribu izslēgt savas emocijas, kā to var izdarīt ar lampu, datoru, televizoru vai mobīlo telefonu. vienkārši piespiest pogu off un atbrīvoties no visa liekā, kas manī ir sakrājies. es esmu vāja, bet tev vajag stipru, spēcīga rakstura balstu līdzās. es neatbilsu nevienam kritērijam. es nevaru pārlekt savai dirsai, lai tikai būtu tāda, kādu esmu sevi iedomājusies tev līdzās. man ir apnicis censties būt tādai, kāda es nemaz neesmu. un jau atkal es jutīšos nesaprasta. vai šajā pasaulē ir kāds, kas mani pilnībā saprot? attālums ir maita, viņš tikai izbojā visu, kas vēl pirms mirkļa man bija šķitis tik īsts, patiess un nesagraujams. tomēr maita visu sagrāva. nav vairs tā, kam bija jābūt. iespējams, ka es biju tikai laika kavēklis, nepareizi nosapņots sapnis, kuram tā arī nebija lemts piepildīties. es aizveru savas sirds durvis tev ciet. tieši tagad!
es apgāzīšu visu ko tikko pateicu, es nevaru bez tevis. bet tomēr, es vismaz gribu mēģināt būt stiprākai pašai par sevi, savām jūtām, kuras mani moka ar katru dienu arvien vairāk un vairāk. ir taču jābūt kādai izejai no šī. nevar būt, ka katra diena paliek melnāka un melnāka, nevar būt, ka mani visu laiku ievelk šajā melnajā caurumā, ir taču jābūt arī baltajiem laukumiem, kādai gaismas strēlei, ir!
gribu dzīvot ar domu, ka rītdiena būs labāka. un tā arī būs.
COLD DEAD EYES.
atlaid mani, ļauj man justies kā brīvajā kritienā, pašlaik es tikai traucos iekšā sūdos un nevaru nokrist uz zemes. lidināties ir pretīgi, man jau ir apnicis.
listening to: breaking benjamin - the diary of jane (acoustic version)
