nedomā, ka neilgojos pēc tevis.
nedomā, ka man ir vienalga.
tā nav!
tas viss būs uz ilgu laiku, pietiekoši ilgu. un arī tad kad atgriezīsies, šī sajūta nebūs pazudusi.
vienkārši dažbrīd gribas dauzīt galvu pret galdu vai arī skaļi kliegt, bet tikai tad saprotu, ka vaina jau ir manī. tāpēc 101. reizi izvēlos mainīties, varbūt tas savā ziņā palīdzēs man nostāties uz pareizā ceļa un saprast kas man ir patiesi vajadzīgs un nepieciešams.
varbūt pat ir labāk, ka tas viss notika laicīgi, nevis pēdējā mirklī pirms tavas aizbraukšanas, es vismaz zinu, ka neesmu tev vienaldzīga, tomēr būtu labāk, ja tā būtu.
viss ir tik sarežģīts, sarežģīts, bet tieši tāpēc es izvēlos vidusceļu. un visa centru - sevi pašu. negribu ne strīdus, ne uzspīlētu rīcību, tāpēc ļaušu visam ritēt savu gaitu. :)
pašā sākumā savedīšu kārtībā savas domas, emocijas un domāšanu.
tad jau tu būsi prom un man atliks pietiekoši daudz laika, lai neko nedarītu.
būšu aizņemta ar sevis pilnveidošanu, kas šājā gadījumā, pat būtu vislabāk.
tieši tā!!
"Deviņpadsmit minūtēs var apturēt pasauli, un deviņpadsmit minūtēs var no tās aiziet." - Džodija Pikulta "Deviņpadsmit minūtes"
listening to: smile empty soul - i want my life
