piektdiena, 2009. gada 27. februāris

atceroties 24. februāri.

Paldies par mīļajiem apsveikumiem.
JŪS ESAT FANTASTISKI.
Un man klasē mācās visideālākās klasesbiedrenes.


Vārdi kas mani aizrauj.

Laiks aizrit. Pat tad, kad tas šķiet neiespējami. Pat tad, kad ik sekunde sāpīgi atbalsojas ķermenī kā asiņu duna sasitumā. Laiks rit nevienmērīgi - brīžiem tas steidzas ar savādiem, straujiem pārlēcieniem un brīžiem velkas tik neizturami gausi, tomēr tas rit. Pat man.




















/Stefānija Meiere. Jauns Mēness. 4. Pamošanās./

ceturtdiena, 2009. gada 26. februāris

sākums.

Dienas velkas. Reizēm tāda sajūta, ka laiks ir apstējies.
Taču reizēm, tas skrien tik ātri, ka šķietami, vēlētos apstādināt un iemūžināt skaistākos brīžus no manas dzīves.
Pašlaik sēžu uz sava izsēdētā krēsla pie datorgalda un drukāju savu pirmo rakstu.
Ir diezgan jauki šeit atrasties.
Patīkami, ka ir kāds kas vēro un izsaka savus komentārus.

Vai Jums nešķiet, ka dzīve ir kā tauriņš?
-Man tā šķiet. (:

_____________________________________
Paramore - I Caught Myself